Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca šobrīd atrodas skaistā baltā mūra ēkā, bet pirmā Ventspils Romas katoļu baznīca bija koka kapliča, kas celta 1805.gadā.
Kuldīgas prāvests Roterdings par bīskapa Kosakovska dāvātajiem 620 rubļiem nopirka Eggerta Bauza koka māju un tur ierīkoja kapelu. Dievkalpojumi tad Ventspilī notika tikai dažas reizes gadā un draudzi apkalpoja prāvests no Kuldīgas. 1887. gadā Ventspilī bija 80 katoļu, Ventspils apriņķi – 73.
Gruntsgabalu uz kura atrodas tagadējā baznīca un pārējās ēkas nopircis Kuldīgas prāvests E. Landsbergs no F. Šebinska katoļu kapsētas ierīkošanai, kur vel līdz II Pasaules karam tika apbedīti katoļticīgie. Tāpēc ka Ventspils XIX gs. beigās sāka izveidoties par lielu pilsētu Kuldīgas prāvests Francis Lukšo par saviem līdzekļiem 1898. gadā uzcēla jaunu mūra baznīcu doriešu stilā. Baznīca ir bez torņiem, no ārpuses apmesta un balti krāsota, Jumts cinkota skārda.
Baznīca ir trīs navu celtne. Koka grīda. Griesti koka segti un apmesti balstās uz sešiem pīlāriem. Baznīcā bija trīs altāri. Lielo altāri ieslēdz 2 kolonas. Tajā krusts, kreisajā pusē sv. Jāzepa statuja un labajā – sv. Staņislavs Kostka. Sānos vienā altārī Jēzus Sirds glezna un otrajā Jaunavas Marijas Nemitīgās Palīdzības glezna, kas tika piegādāta draudzei no Nemitīgās Palīdzības Dievmātes svētvietas Romā. Tagad baznīcā atrodas tikai galvenais altāris un Nemitīgās Palīdzības Dievmātes glezna, kas tika restaurēta 2007.gadā.
Vel baznīcā atrodas Dievmātes Pasludināšanas glezna, kurā var samanīt zināmas līdzības ar Skaistkalnes Dievmātes – Ģimeņu aizbildnes gleznu. Vel virs sakristījas durvīm ir Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas glezna un ap baznīcas iekšpusi Krusta ceļa staciju gleznas. Kora telpa ar ērģelēm, auksti soli dievlūdzējiem un viena sakristeja, kur glabājas liturģiskās drēbes un trauki.
Apkārt baznīcas dārzam mūra stabiņos koka latiņu žogs. Baznīcas garums līdz presbiterijam 21 m, lielums 30×13 m.
2
