Celta 1747. gadā, I pasaules kara laikā tika sagrauta. Dievkalpojumi pēc kara notika drupās, 1924.-1927. g. - mācītāja mājā. 1931. gadā vecajā vietā sāka celt jaunu baznīcu pēc arhitekta P. Kundziņa projekta. Baznīca iesvētīta 1934. gadā. 1938. gadā baznīca ieguva Lielvārdes dzelzceļa aizsargu organizācijas dāvinājumu - K. Miesnieka altārgleznu "Jēzus Ģetzemanes dārzā", tā restaurēta 1989.gadā. Baznīcas solu, kanceles un altāra izbūvei līdzekļus dāvināja Kārlis Ulmanis.
Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, savukārt, altārglezna, altāris, kancele un baznīcēnu soli ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.