Pils tornis ir senākā ēka Tukumā. Tā saglabājusies kā fragments no viduslaiku pils, ko ap 1300. gadu būvējis Livonijas ordenis. Pils vairākas reizes postīta un atjaunota, bet beigusi pastāvēt pēc krievu karaspēka uzbrukuma Ziemeļu kara laikā. Tās akmeņi izmantoti ēku būvniecībai vecpilsētā.
Pils tornis vairāk nekā divarpus gadsimtus kalpojis kā cietums un labības noliktava, bet kopš 1995. gada tajā atrodas Tukuma pilsētas vēstures muzejs "Pils tornis". Ekspozīcija torņa 1. stāvā veidota īpaši bērniem. Mazas leļļu ainiņas atspoguļo nozīmīgākos notikumus pilsētas vēsturē laikā no 12. līdz 20. gadsimtam. Uzzināsiet par senajām Tukuma pilīm, par leģendu kļuvušo Kastiliāna un Rauduziņas mīlestību un par pilsētas izaugsmi. Pils torņa 2. stāvā apskatāmas tematiskas vēstures izstādes, kas katru gadu mainās.
Muzejs piedāvā apskatīt izstādes, iegādāties muzeja izdotās grāmatas un piedalīties muzeja programmās "Dzīve Livonijas ordeņa pilī" un "Piecdesmito gadu Tukums". Sestdienās no 14.00 līdz 16.00 apmeklētāji var aktīvi darboties programmā „Sestdiena viduslaikos" - ietērpšanās viduslaiku tērpos, iepazīšanās ar viduslaiku pilsētas dzīves savdabību, Vācu ordeņa statūtiem, labākajām tā laika ārstniecības metodēm, tējām un to pielietojumiem, iespēja izgatavot pašam savu amuletu, salikt kādu no ekspozīcijas ainu puzlēm.
Pilsētas vēstures muzejs "Pils tornis" ir viena no septiņām Tukuma muzeja struktūrvienībām.
Tukuma pils bijusi Livonijas ordeņa pils, pakļauta mestram. Tukuma novads Livonijas ordeņa varā nonāca pēc 1253.g. un neilgi pēc tam tika uzcelta ordeņa pils, no kuras līdz mūsdienām saglabājies vairs tikai tornis. Precīzs pils celšanas gads nav zināms, bet pastāv dažādi uzskati par pils celšanas gadu. Tomēr pirmais drošais norādījums par Tukuma pili ir ordeņa mestra Vilhelma no Frīmersheimas akts, kas rakstīts Tukumā 1381. g. No šī fakta izriet, ka Tukuma pils celta 14. gs. pirms 1381. gada. Ordeņa piļu sarakstā Tukuma pils parādās 1411. g. Tukuma pils kalpojusi saimnieciskiem un sakaru mērķiem. Pils bija kā labības noliktava un kā apmešanās vieta ceļiniekiem.
Norisinoties cīņām starp ordeni un Rīgas pilsētu, 1484. g. rīdzinieki uzbruka Tukumam un to nodedzināja. 1563. g. Rīgā notikušajā Kurzemes kārtu pārstāvju sapulcē tika apspriests jautājums par neapdzīvoto un tukšo piļu nojaukšanu. Un tika izlemts, ka Tukuma pili tomēr vajadzētu remontēt un nocietināt. Pils vairākkārt cietusi arī 17. gs. karos. 1653. g. hercogs Jēkabs pilī veica remonta un iekārtošanas darbus. Jau 1712. g. pils inventāra aprakstā Tukuma pils tiek raksturota kā neapdzīvota un pilnīgo sabrukusi.
Līdz 1730. g. pilī atradās Tukuma virspilskunga instanču tiesa, kad nācās to pārcelt, jo pilij iebrucis jumts un daļa sienas. Arhitekts Barnikels 1740. g. ziņoja hercogam Ernstam Bīronam, ka pils ir sabrukusi, piebilstot, ka pēc vajadzības laukakmeņus no pils mūriem var izmantot celtniecībai. Pilsētas iedzīvotāji arī izmantoja šo iespēju, jo materiāls jaunu ēku celšanai bija nepieciešams. Pie trīs palikušajām sienām uzcēla klāt ceturto, izveidojot nelielu torņveida celtni, kurā ierīkoja apriņķa cietumu. Pārējās pilsdrupas izmantoja par akmeņlauztuvi pilsētnieku māju celšanai.
19. gs. pils ziemeļaustrumu daļā uzbūvēja policijas ēkas, bet dienvidu daļā Bēra villu.
1795. g. tornī ierīkoja kroņa magazīnu, bet 19. gs. atkal apriņķa cietumu un noliktavu.
1940. g. torņa pirmajā stāvā ierīkoja zirgu stalli.
1912. g. Baltijas adrešu grāmatā ir atrodams ieraksts, ka 1857. g. esot aizmūrēta pils apakšzemes eja pēc tam, kad tur skolas bērni esot apmaldījušies.
1991. g. pēc restaurācijas atvēra muzeja ekspozīciju.
Senais pils nosaukums: Tuckum
, ,
