 |
| Gulbenes Vissv. Sakramenta Romas katoļu baznīca |
| Celta 1996-98.g. pēc arhitekta G. Graudupes projekta. 1998.g. baznīcu iesvētījis arhibīskaps J. Pujats. Baznīca ir plaša mūra ēka ar 2 torņiem (24m augstiem). Altārdaļai abās pusēs ir_ |
 |
| Gulbenes dzelzceļa stacija |
| Arhitektoniski nozīmīgākā ēka dzelzceļa mezglā ir 1926.gadā pēc pazīstamā arhitekta, profesora Pētera Federa (1868 - 1936) projekta uzbūvētā Gulbenes dzelzceļa stacijas pasažieru ēka._ |
 |
| Skulptūra "Gulbji" |
| Gulbenes centrā Gulbju parkā atrodams tēlnieka J.Zariņa veidotā skulptūra - gulbis un gulbēns, kas kļuvuši par sava veida pilsētas simboliku. |
 |
| Lizuma muiža |
| Pils celta 1836.g. īpašnieka Otto Johana Gotlība fon Volfa laikā. Pārbūvēta 19.gs. vidū neogotikas stilā. Ap pili plešas 7,0 ha parks.Vecākie parka stādījumi iespējams attiecas_ |
 |
| Beļavas (Kārtenes) pilskalns (178m) |
| Senais letgaļu pilskalns atrodas pie "Ilgupjem" un paceļas 178 m virs jūras līmeņa.
Beļavas pilskalns ir augstākais punkts Gulbenes vaļņa ziemeļu galā, tas atrodas apmēram 20 m uz ziemeļrietumiem_ |
 |
| Tirzas Svētavots |
| Gulbenes rajonā Tirzā aplūkojams Tirzas svētavots pie Zvanuleju mājām. To dēvē arī par Dzīvības, Veselības jeb Svēto avotu. Pirmās ziņas par šo avotu saglabājušās no 1748._ |
 |
| Kāzu muzejs |
| Senāk “Rubenēs” saimniekojusi Apses dzimta. Dzīvojamā ēka un klēts celtas 1869.gadā, pirts – 1914., bet 1930.gadā no laukakmeņiem uzcelta kūts. Gar īpašuma robežām_ |
|
|
 |
| Stāmerienas muiža |
| Pili uzskata par vienu no sava laika spožākajiem franču neorenesanses stila paraugiem Latvijā, celta ap 1852. g. baronu Volfu dzimtai. 1905. g. nemieru laikā pils tika nodedzināta. 1908. g. pili atjaunoja_ |
 |
| Vecgulbenes muižas komplekss |
| Vecgulbenes muižas komplekss veidojies viduslaiku nocietinātās pils tuvumā. Līdz mūsdienām saglabājies muižas apbūve, kas celta 19.-20.gs., kad muiža atradās barona G,Volfa īpašumā._ |
 |
| Rankas muižas apbūves ansamblis |
| Pastāv uzskats, ka Rankas muižas pils celta 18.gs. vidū un vairākkārt pārbūvēta, īpaši 1836. - 1866. gados. Šajā laikā celtas pārējās muižas saimniecības ēkas, kuras daļēji_ |
 |
| Tirzas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Tirzas luterāņu baznīca ir vecākais dievnams Gulbenes rajonā. 1823.gadā pēc arhitekta F. Zīgeļa projekta sākās Tirzas baznīcas celtniecība pakalnā tieši pretī vecās_ |
 |
| Beļavas muiža |
| Beļavas muižas ēka celta 1750. gadā, nedaudz pārbūvēta 19.gs. un 20.gs sāk., saglabājot sākotnējo 18.gs. muižnieku dzīvojamās mājas izskatu: taisnstūrveida vienstāva celtne ar krusta velvēm_ |
 |
| Plēķu akmens |
| Uz R no Plēķu mājām Tirzas sānu gravā, apmēram pussimt metru no Tirzas upes meklējams 4,7 m garais, 3,9 m platais un līdz 3m augstais Plēķu akmens. Tā tilpums vērtējams ap 30 m3. Īpaši_ |
 |
| Jaungulbenes muiža |
| Muižas pils ir ievērojams eklektisma arhitektūras piemineklis. Tā būvēta ap 1878. g. Tjūdoru neogotikas stilā ar izteikti simetriskām formām. Vēlāk pils vairākkārt tikusi pārbūvēta.1900._ |
|
|
 |
| Baltā pils |
| Muižas dzīvojamā ēka, t.s. baltā pils (arī tai lielus postījumus nodarījis karš), kas celta 19. gs. 40. gados un paplašināta ap 1880. gadu, kādreiz bijusi viena no lepnākajām "kungu mājām"_ |
 |
| Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta seno latgaļu pilskalnā, uz kura 1339.-1340. gadā Rīgas arhibīskaps uzcēla mūra pili ar apaļu torni stūrī. 1838. - 1843. gadā pēc pilsdrupu novākšanas uzcēla tagadējo_ |
 |
| Velēnas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta no laukakmeņiem 1896.-1898. gadā. Tā ir jau piektā baznīca kas būvēta tieši šai vietā. Pirmās koka baznīcas jumts it kā bijis klāts ar velēnām, un no tā Velēna_ |
 |
| Sinoles dzirnavas |
| Sinoles dzirnavas celtas 1872. gadā un kopā ar dzirnavu aizsprostu atrodas 4 km lejpus Sinoles krācēm, augšpus tilta pār Gauju. |
 |
| Lizuma vējdzirnavas |
| Četrstāvu mūra ēka, celta 19. gs. pirmajā pusē. Dzirnavās iekārtota izstāžu zāle, kurā eksponētas gan Lizuma, gan tālākā apkaimē dzīvojošo mākslinieku gleznas. |
 |
| Rutkastes (Līkanšu) pilskalns |
| Ap 12 m augstai pilskalns atrodas pie pašas Gulbenes pilsētas robežas, Gulbene - Smiltene ceļa malā. Pilskalnam ir trūcigs kultūrslānis, uzskata,ka te savulaik bijusi kapsēta. Saglabājusies teika,_ |
 |
| Stāmerienas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca |
| Baznīca pareizticīgajiem pagasta iedzīvotājiem, kuri līdz ar muižas īpašnieku J. G. E. fon Volfu, tam apprecoties ar krievieti Sofiju Potjomkinu, nomainīja ticību. Dievnams būvēts 1902. -_ |
|
