 |
| Ainavu krauja |
| Amatas krastā, apm. 1 km no Kārļiem un 9 km no Cēsīm. Amatas labajā krastā, iepretim Kārļu zivjaudzētavai (bij., Kārļu muižas ūdensdzirnavām), starp Ainavu un Klintsleju mājām. 45 m augsta,_ |
 |
| Dzilnas iezis |
| 37 m ir kopējais kraujas augstums. Aktīvi sānerozijas procesi, noslīdeņi, nobrukumi, pirmatnīga ainava. Klintis turpina strauji pārveidot aktīvi sufozijas un sānu erozijas procesi - iezis atvirzās_ |
 |
| Kalnasmīdu avots |
Avots izplūst no dolomīta iežiem, veido ap 3 m platu, ap 0,25 m dziļu un ap 80 m garu upi. Kādreiz upe pieminēta literatūrā, to no jauna atradis G. Eniņš.
Nedaudz lejpus avota ietekai_ |
 |
| Vizuļu iezis |
| Līdz 30 m augstas, 150 m platas dolomīta klintis ar krītošiem avotiem, atsedzas Pļaviņu un Amatas svītas ieži. Kraujas augšdaļā Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas_ |
 |
| Āraišu ezerpils |
| Āraišu ezerpils ir kļuvusi par populāru tūrisma vietu un savdabīgu Latvijas senvēstures vizualizāciju. Tas ir unikāls valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis: IX-X gs. seno latgaļu dzīvesvietas_ |
 |
| Drabešu muiža |
|
Muižas apbūves komplekss un parks veidojies 18.-19. gs. Augstā pakalnā izvietotās Drabe?u muižas pils galvenā fasāde darināta klasicisma stilā ar četru kolonnu portiku. Līdz mūsdienām saglabājušās_ |
 |
| Gulbju iezis (Gulbis) |
| Amatas labajā krastā iepretim "Dārzleju" mājām (bij., Kārļa muižas dārznieka mājai), apmēram 1 km no Kārļiem un 9 km no Cēsīm. Apmēram 10-15 m augsta, vairak ka 50 m gara krasta krauja._ |
|
|
 |
| Dambja iezis |
| Kopējais kraujas augstums ir ap 30 m, taču paši atsegumi nav tik augsti. Vairāku simtu metru platumā atsedzas dolomīts kraujas augšmalā, šī atseguma lejasdaļā virs dolomīta smilšakmens vai_ |
 |
| Īļāku iezis |
| Arī Iļāku, Īļaku iezis. Ap 100 m plata krauja ar 25 m kopējo augstumu, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti |
 |
| Stūķu iezis |
| Ap 40 m augsta, 100 m plata krauja, kurā 15 m augstas aleirolīta un smilšakmens klintis, Gaujas un Amatas svītas. Nedaudz virs upes līmeņa paceļas sarkanu, mālainu Gaujas svītas aleirolītu slānis._ |
 |
| Zvārtes iezis |
| No 60.- tajiem g. Saukts arī par Zvārtas iezi. Krāšņākais smilšakmeņu iezis Latvijā, lielisks skatu punkts. Sastāv no divām daļām - vertikālas klints un pakavveidīga nobrukuma, kura garums_ |
 |
| Āraišu ezerpils brīvdabas arheoloģiskais muzejs |
| Āraišu muzejparks ir kultūrvēsturisks piemineklis Cēsu rajonā. Tajā ietilpst akmens un bronzas laikmeta ēku rekonstrukcijas, ezerpils - seno latgaļu apdzīvota vieta 9. - 11. gs., kā arī_ |
 |
| Briedīšu iezis |
|
 |
| Vizbulīšu iezis |
| Vizbulīšu klintis ir 4 m augsta smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, 600 m augšpus Līgatnes - Kārļu ceļa tilta, 150m lejpus Vanagu ieža. Kraujas nosaukuma izcelsme saistīta ar pavasaros_ |
|
|
 |
| Dolomītu krauja |
| Atseguma augstums - 7 metri, platums 150 m. Kopējais kraujas augstums ir 25 metri. Klintis veido Pļaviņu svītas dolomīti, kuri uzguļ Amatas svītas smilšmāliem, māliem, smilšakmeņiem. Vietām_ |
 |
| Kājiņu ala |
Ala atrodas ap 200 m no Amatas, ievērojami augstu virs tās krasta līnijas. Aatklāta 1986. gadā. Izveidojusies Gaujas svītas dzeltenīgajos smilšakmeņos. Alā senas zīmes.
Ala atgādina_ |
 |
| Vanagu iezis |
| Mežonīga, iežu nobrukumiem izrobota augsta krauja. To veido it kā divi klinšu stāvi, starp kuriem ir slīpa, kokiem apaugusi nogāze. Tieši upes krastā atsedzas līdz 15 m augstas klintis, kuru_ |
 |
| Āraišu vējdzirnavas |
XIX gs. vidū celtās holandiešu tipa vējdzirnavas.
Dzirnavas celtas no apmesta laukakmeņu mūra, kura diametrs pie pamata ~11m, bet virsotnē ~6m. Celtnes augstums ~12m. Dzirnavas darbojušās_ |
 |
| Āraišu evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
Pirmā baznīca celta ap 1225. g., 17. un 18. gs. vairākkārt pārbūvēta un papla?ināta, līdz 1793. g. ieguvusi savu pašreizējo izskatu. Dievnama interjers veidots galvenokārt 18. gs. Pirmais_ |
 |
| Rakšu klintis |
|
 |
| Miglas iezis |
| 14 m augsts smilšakmens kupolveida atsegums. Ieža pakājē ir Amatas vecupe, avots. 100 m lejpus Zvārtes ieža, Rubeņkalna R nogāzē. |
|
