 |
| Pilsētas un Z. Mauriņas muzejs |
| Pilsētas un Z. Mauriņas muzejs atrodas Grobiņā,Lielā ielā 84. Laikā no 1898.līdz 1921.gadam šeit dzīvojusi Zenta Mauriņa (1897-1978.), rakstniece un literatūras vēsturniece, starptautisko apbalvojumu_ |
 |
| Ātraiskalns |
| Šķērveļa svītas Nīkrāces ridas stratotips. 15 m augstas, ap 300 m platas dolomītu un sacementēta smilšakmens klintis. Izcila ainava. Kraujas kopējais augstums 20 m. Straujš, krāčains Ventas_ |
 |
| Riežupes smilšu alas |
| 1939. gadā alu kopgarums bija ap 2km, 1988. gadā 150 m garas, tika atraktas vēlāk. Literatūrā un informācijas materiālos tiek minēts labirinta visu eju l = 460 m, taču pēc 1999.g. mērījuma_ |
 |
| Kapsēdes dižakmens |
| Joprojām ir augstākais (4,3 m) laukakmens Latvijā. Teikas stāsta, ka akmens no Ziemupes nests uz Liepāju, bet te pēkšņi zibens iespēris, te velns iejaucies… Lai nu būtu kā būdams, dižakmens_ |
 |
| Akmeņkalnu Velnapēdas akmens |
| 3,3 m augsts, 5,6 m garš, 4 m plats akmens, apkārtmērs - 17,3 m. Virszemes tilpums - 40 m3. Gaišpelēks ortogneiss ar koši melnām dzīslām, nošķelts Z gals (ap 5 m³). Sens robežakmens._ |
 |
| Pitragupes krasti |
| Atsegumi Pitragupes (Kukšupes) un Zviedru grāvja satekas vietā - Senāko iežu (Narvas svītas) dabiskie atsegumi Latvijā, satur faunas atliekas. Te, tāpat, kā netālajā Zartapu gravā, pirmoreiz_ |
 |
| Lūrmaņu atsegumi |
| Tipisks vidusdevona Burtnieku svītas nogulumu atsegums. Bruņuzivju pārakmeņojumi. Atsegums veidojies Rojas upes kanjonveida ielejas posmā. Atsegumu augstums līdz 6 m, ietver nelielas nišas, avotus._ |
|
|
 |
| Ventas Rumba |
Augstums: 1,8 - 2,2 metri - precīzi neviens nepateiks, jo augstums atšķiras dažādās vietās un dažādos gadalaikos.
Platums: Ūdenskrituma platums ir 270 - 275 metri - mērot pa loku, gar klints_ |
 |
| Šķērveļa akmens |
| Virszemes tilpums - 18 m3, augstums 2,9 m, garums 5,1 m, platums 4,6 m, apkārtmērs 15,5 m. Garums pēc citiem datiem - 6,9 m. Akmenim neregulāra forma, tas ieaudzis papardēs, avenājos, krūmos. Atrodas_ |
 |
| Gobdziņu klintis |
11 m augstas, 400 m platas klintis, kraujas kopējais augstums 16 m. Šķērveļa svītas Gobdziņu rida
No klintīm skaists skats. Kraujas kopējais augstums 16 m. Klintīs ala. Šķērveļa svītas_ |
 |
| Pūsēnu kalns (kāpa, 37m) |
| No Liepājas uz dienvidu pusi slejas milzīgas kāpas — augstākās Latvijā, un katrai no tām ir savs vārds — Pūsēns, Ātrais kalns, Pāļu kalns, Lāvas kalns, Mietraga kalns. Tās veidojušās_ |
 |
| Jušulejas dižakmens |
| Tautā saukts par “Dižakmeni”. Arī Zviedru akmens, jo atradies Zviedru mežsarga apgaitā. Akmens atrodas senajā jūras dibenā un guļ uz citiem akmeņiem, zem akmens skatoties var pat spraugas_ |
 |
| Zārtapu grava un ūdenskritums |
| Pirmais, ceļam tuvākais atsegums, atrodas dažus metrus no strauta, kreisajā krastā. Atsegumam ir it kā divi stāvi. Ap 40 m tālāk tai pat krastā redzams vēl viens pavisam neliels (0,5 x 1) atsegums._ |
 |
| Velna kalvas |
| Līdzīgi akmens krāvumi Z no Kaltenes stiepjas gar Rīgas līča Kurzemes jūrmalu ap 2 - 3 km no jūras. Izcilākie tie ir posmā no Kaltenes līdz Ilmatiem, mazas kalvas sastopamas līdz Bažu purvam._ |
|
|
 |
| Baltavots un Melnavots |
| Baltavota izplūdei ir ap 2 m diametrs, kas atgādina verdošu smilšu katlu. Izplūst neliels strauts.
200 metru no Baltavota divus metrus dziļā akacī verd Melnavots. Tā to dēvē tāpēc, ka akača_ |
 |
| Zoslēnu atsegumi |
| Vidusjuras Kelovejas stāva balto kvarca smilšu un iesarkanā smilšakmens atsegumi. Izteiktākie atsegumi Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī. Atsegumi ir 3 upes līkumos,_ |
 |
| Embūtes gravas |
| Iespaidīgs gravu erozijas reljejfs, liela bioloģiskā daudzveidība. |
 |
| Virsaišu ūdenskritums |
|
 |
| Peldangas labirints (Liepniekvalka alas) |
Sarežģīta šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām. Kopgarums ap 70 metru - viens no garākajiem dabiskajiem alu labirintiem Latvijā. Devona Arukilas un Burtnieku svītas pelēcīgs smilšakmens.
Peldangas_ |
 |
| Zeltapses (Zeltapšu) laukakmens, Upsīts |
| Atrodas - Zilo kalnu pakājē, pie Upsītēm, 20 m no ceļa, kas ved gar bij. Silapses mājām līdz bij. Zeltapses mājām, 0,5 km D no mājām, mežā starp bērziem.
Arī Upsīšu dižakmens, Rūnu,_ |
 |
| Kaltenes krasta veidojumi IV |
| Reti sastopami Litorīnas jūras krasta veidojumi; nogulumi (senais jūras valnis) ar bagātu Litorīnas laika molusku atlieku saturu. Pārstāvētie jūras moluski ir Cardium edule, Macoma baltica, Mytilus_ |
|
