|
Ainavu krauja |
Amatas krastā, apm. 1 km no Kārļiem un 9 km no Cēsīm. Amatas labajā krastā, iepretim Kārļu zivjaudzētavai (bij., Kārļu muižas ūdensdzirnavām), starp Ainavu un Klintsleju mājām. 45 m augsta,_ |
|
Dzilnas iezis |
37 m ir kopējais kraujas augstums. Aktīvi sānerozijas procesi, noslīdeņi, nobrukumi, pirmatnīga ainava. Klintis turpina strauji pārveidot aktīvi sufozijas un sānu erozijas procesi - iezis atvirzās_ |
|
Kalnasmīdu avots |
Avots izplūst no dolomīta iežiem, veido ap 3 m platu, ap 0,25 m dziļu un ap 80 m garu upi. Kādreiz upe pieminēta literatūrā, to no jauna atradis G. Eniņš. Nedaudz lejpus avota ietekai_ |
|
Vizuļu iezis |
Līdz 30 m augstas, 150 m platas dolomīta klintis ar krītošiem avotiem, atsedzas Pļaviņu un Amatas svītas ieži. Kraujas augšdaļā Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas_ |
|
Bruņuzivju ala |
Alas tips: Sufozija |
|
Āraišu ezerpils |
Āraišu ezerpils ir kļuvusi par populāru tūrisma vietu un savdabīgu Latvijas senvēstures vizualizāciju. Tas ir unikāls valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis: IX-X gs. seno latgaļu dzīvesvietas_ |
|
Āraišu ezerpils brīvdabas arheoloģiskais muzejs |
Āraišu muzejparks ir kultūrvēsturisks piemineklis Cēsu rajonā. Tajā ietilpst akmens un bronzas laikmeta ēku rekonstrukcijas, ezerpils - seno latgaļu apdzīvota vieta 9. - 11. gs., kā arī_ |
|
|
|
Dambja iezis |
Kopējais kraujas augstums ir ap 30 m, taču paši atsegumi nav tik augsti. Vairāku simtu metru platumā atsedzas dolomīts kraujas augšmalā, šī atseguma lejasdaļā virs dolomīta smilšakmens vai_ |
|
Īļāku iezis |
Arī Iļāku, Īļaku iezis. Ap 100 m plata krauja ar 25 m kopējo augstumu, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti |
|
Stūķu iezis |
Ap 40 m augsta, 100 m plata krauja, kurā 15 m augstas aleirolīta un smilšakmens klintis, Gaujas un Amatas svītas. Nedaudz virs upes līmeņa paceļas sarkanu, mālainu Gaujas svītas aleirolītu slānis._ |
|
Zvārtes iezis |
No 60.- tajiem g. Saukts arī par Zvārtas iezi. Krāšņākais smilšakmeņu iezis Latvijā, lielisks skatu punkts. Sastāv no divām daļām - vertikālas klints un pakavveidīga nobrukuma, kura garums_ |
|
Ieriķupītes (grūbas) ūdenskritumi |
Var strīdēties, vai izbūvētie celiņi nav atņēmuši šiem ūdenskritumiem pirmatnīgo burvību - bet te jāatceras, ka jau senatnē Ieriķupītē bija uzceltas ūdensdzirnavas, un upītes ieleja bija_ |
|
Skuju upurakmens |
|
|
Zaubes Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca |
|
|
|
|
Dolomītu krauja |
Atseguma augstums - 7 metri, platums 150 m. Kopējais kraujas augstums ir 25 metri. Klintis veido Pļaviņu svītas dolomīti, kuri uzguļ Amatas svītas smilšmāliem, māliem, smilšakmeņiem. Vietām_ |
|
Kājiņu ala |
Ala atrodas ap 200 m no Amatas, ievērojami augstu virs tās krasta līnijas. Aatklāta 1986. gadā. Izveidojusies Gaujas svītas dzeltenīgajos smilšakmeņos. Alā senas zīmes. Ala atgādina_ |
|
Vanagu iezis |
Mežonīga, iežu nobrukumiem izrobota augsta krauja. To veido it kā divi klinšu stāvi, starp kuriem ir slīpa, kokiem apaugusi nogāze. Tieši upes krastā atsedzas līdz 15 m augstas klintis, kuru_ |
|
Amatas ūdenskritums pie Smīdēm |
Skaists 20 m plats ūdenskritums, lai arī zems - tikai 0,4 m. Ūdenskritums izveidojies uz neliela dolomīta slānīša. Augšpus ūdenskrituma atrodas vēl vairākas krācītes. |
|
Āraišu vējdzirnavas |
XIX gs. vidū celtās holandiešu tipa vējdzirnavas. Dzirnavas celtas no apmesta laukakmeņu mūra, kura diametrs pie pamata ~11m, bet virsotnē ~6m. Celtnes augstums ~12m. Dzirnavas darbojušās_ |
|
Spāres muiža |
Bijusī Spāres muižas pils, kurā tagad ierīkota Spāres pamatskola, atrodas netālu no Spāres luterāņu baznīcas, ceļa pretējā pusē. Ēka celta 1790.gadā. 1,5 ha parks ar 17 svešzemju_ |
|
Nītaures Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca |
Celta 1860. gadā. Savdabīgs arhitektoniskais risinājums, kur kopā ar baznīcu, celta arī mācītājmuiža un kapliča. |
|