|
Ērgļu (Ērģeļu, Pieškaļu) klintis |
Varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu. Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās_ |
|
Rauņa lejteces ieži |
|
|
Vaives dzirnavas |
19. gs. celtā dzirnavu ēka rekonstruēta, izveidots slūžu, straujteču un kriteņu komplekss. Dzirnavu dambis tika pārrauts 1998. gada plūdos. |
|
Vanderu iezis un ala |
150m garumā un 10m augsts iezis. Ziemā noverojams brīnišķīgs 5m augsts Leduskritums. |
|
Berlīne |
|
|
Piemineklis E. Treimanim - Zvārgulim |
|
|
Dzirnavu klintis |
|
|
|
|
Kazu ieleja, grava |
(ar Lībānu- Jaunzemju saldūdens kaļķiežu iegulām un Sikspārņu alām)
Līdz 6 m augsti, ap 50 m plati skaisti atsegumi, šeit lejup krīt Septiņavotu lielais ūdenskritums un vairāki sezonāli_ |
|
Vaives lejteces ieži |
|
|
Jaunraunas muiža |
|
|
Kazu iezis |
|
|
Sikspārņu alas |
Kazugravas nogāzes augšdaļā esošās Sikspārņu (Zābaku) alas ir lielākās dolomītu alas Latvijā, kas radītas mākslīgi, laužot dolomītu. Pēcāk alas veidojušās, nobrūkot dolomīta griestiem._ |
|
Trepes iezis |
|
|
|
|
Ramātu klintis un alas |
Graciozas. augstas klintis, kuras pilnībā apskatīt var tikai no upes puses.Uz tālāko klinšu galu var nokļūt, ejot pa taciņu virs klintīm un tad nolaižoties pa diezgan stāvu celiņu zemāk._ |
|
Septiņavotu ūdenskritumi |
Septiņavoti gadu tūkstošiem ilgi ir iznesuši zemes virspusē daudz avotkaļķu - milzīgu, daudzus metrus biezu slāni. Kazu gravas stāvajā nogāzē ilgstoši notika avotkaļķa ieguve - tagad jau_ |
|
Jāņmuiža |
|
|
Ģibolu kalns (113 m) |
|
|
Lībānu Jaunzemju šūnakmens krauja |
Ielejas ZR galā atrodas līdz 4,5 m augsts un 50 m garš saldūdens kaļķiežu atsegums - Lībānu-Jaunzemju šūnakmens krauja, kas veidojusies, izgulsnējoties karbonātiskiem avotu ūdeņiem. Netālu_ |
|
Vaives pagrabi |
Divi smilšakmenī mākslīgi veidoti pagrabi Vaives kreisajā krastā pie Vaives dzirnavām, Cēsu - Raunas ceļa malā. Pagrabu izmēri: l = 3,2 m, pl = 2,6 m, h = 1,7 m un l = 3 m, pl = 1,8 m,_ |
|