 |
Sēlpils pilskalns |
Sēlpils pilskalnā, Daugavas krastā, iegūtas Latvijā vissenākās liecības par cilvēku. Arheoloģiskajos izrakumos (1963 – 1965, vadīja E. Šnore, A. Zariņa) seno sēļu pils slānī (6. līdz_ |
|
|
 |
Sēlpils luterāņu baznīcas drupas |
Tagadējā mūra baznīca uzcelta laikā no 1846. līdz 1850. gadam blakus iepriekšējai, ar 500 sēdvietām un mūra zvanu torni. Nevar nepieminēt arī 1905. gada revolūciju Latvijā, kad tauta_ |
|
|
 |
Pormaļu Sudrabkalns |
Viens no visiespaidīgākajiem Sēlijas pilskalniem – Pormaļu Sudrabkalns. Pilskalna plakumā, nogāzēs un arī pakājē daudzviet ir ļoti intensīvs kultūrslānis, domājams, te bijis nozīmīgs_ |
|