Vidzemes Reģions

(626)
Grūbes dolomīta atsegums
Vaidavas upei parvarot dolomītu kāpli, izveidojies divpakāpju ūdenskritums, ko uzskata par lielako Latvijā. Augšējās pakapes auhstums ir 1,5 m, apakšējās - 2,8 m (kopējais krituma augstums 4,3_
Raiskuma Sarkanās klintis
Kraujas apakšējā daļā 200 m garumā atsegti 10 m augsti augšdevonu smilšakmeņi. Ieža virsma nelīdzena, izskalojama rievu izrobota un plaisu sašķelta; ir nelielas alas_
Dolomītu krauja
Atseguma augstums - 7 metri, platums 150 m.  Kopējais kraujas augstums ir 25 metri. Klintis veido Pļaviņu svītas dolomīti, kuri uzguļ Amatas svītas smilšmāliem, māliem, smilšakmeņiem. Vietām_
Kājiņu ala
Ala atrodas ap 200 m no Amatas, ievērojami augstu virs tās krasta līnijas. Aatklāta 1986. gadā. Izveidojusies Gaujas svītas dzeltenīgajos smilšakmeņos. Alā senas zīmes.  
Ala atgādina_
Vanagu iezis
Mežonīga, iežu nobrukumiem izrobota augsta krauja. To veido it kā divi klinšu stāvi, starp kuriem ir slīpa, kokiem apaugusi nogāze. Tieši upes krastā atsedzas līdz 15 m augstas klintis, kuru_
Baltā klints (Liepas iezis)
Koši balta smilšakmeņu siena. Vietējie biežāk sauc par Ozolu iezi pēc netālo māju nosaukuma. Senielejas pamatkrasts, daļēji - vecas virspalu terases krauja. Krauja ir 14 m augsta, bet pati klints_
Līču - Laņģu klintis
Līču klintīm piekļūt no augšas ir gandrīz neiespējami. Jāiet no apakšas, laužoties caur Gaujas palienes krūmājiem un vecupes dūksnāju. Līču klintis lielākoties klāj sūnas, kas daļēji_
Randatu klintis un Tilderu krauja
Aptuveni 2 km lejpus Vizlas ietekas Gaujas labajā krastā paceļas Randatu klintis, bet kreisajā  - Tilderu krauja. Ap 15 m augstos Randatu dolomīta atsegumus veido divas savdabīgas terases. Ainaviskā_
Ainavu krauja
Amatas krastā, apm. 1 km no Kārļiem un 9 km no Cēsīm. Amatas labajā krastā, iepretim Kārļu zivjaudzētavai (bij., Kārļu muižas ūdensdzirnavām), starp Ainavu un Klintsleju mājām. 45 m augsta,_
Dzilnas iezis
37 m ir kopējais kraujas augstums. Aktīvi sānerozijas procesi, noslīdeņi, nobrukumi, pirmatnīga ainava. Klintis turpina strauji pārveidot aktīvi sufozijas un sānu erozijas procesi - iezis atvirzās_
Kalnasmīdu avots
Avots izplūst no dolomīta iežiem, veido ap 3 m platu, ap 0,25 m dziļu un ap 80 m garu upi.  Kādreiz upe pieminēta literatūrā, to no jauna atradis G. Eniņš. 
Nedaudz lejpus avota ietekai_
Vizuļu iezis
Līdz 30 m augstas, 150 m platas dolomīta klintis ar krītošiem avotiem, atsedzas Pļaviņu un Amatas svītas ieži. Kraujas augšdaļā Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas_
Grīviņu iezis
Grīviņu iezis - arī Sarkanās klintis, Leču Iezis slēpjas aiz kokiem (no Gaujas skatoties) pamatkrasta nogāzē. Garums - 300 m ar pārtraukumiem. Visaugstākā, 18 m augstā daļa ir 60 m gara, to_
Ānfabrikas klintis
Vizlas lejteces dolomīta atsegumi
Vizlas lejteces dolomīta atsegumi vērojami 1,2 km garā upes posmā no tilta pār Vizlu līdz tās ietekai Gaujā. Upes kritums šai posmā ir 10m/km, gar abiem upes krastiem redzami dolomīta klints_
Dambja iezis
Kopējais kraujas augstums ir ap 30 m, taču paši atsegumi nav tik augsti. Vairāku simtu metru platumā atsedzas dolomīts kraujas augšmalā, šī atseguma lejasdaļā virs dolomīta smilšakmens vai_
Īļāku iezis
Arī Iļāku, Īļaku iezis. Ap 100 m plata krauja ar 25 m kopējo augstumu, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
Stūķu iezis
Ap 40 m augsta, 100 m plata krauja, kurā 15 m augstas aleirolīta un smilšakmens klintis, Gaujas un Amatas svītas. Nedaudz virs upes līmeņa paceļas sarkanu, mālainu Gaujas svītas aleirolītu slānis._
Zvārtes iezis
No 60.- tajiem g. Saukts arī par Zvārtas iezi. Krāšņākais smilšakmeņu iezis Latvijā, lielisks skatu punkts. Sastāv no divām daļām - vertikālas klints un pakavveidīga nobrukuma, kura garums_
Lielā Ellīte
Šo objektu grūti salīdzināt ar citiem Latvijas atsegumiem, jo tam ir neparasta forma. Te atrodas 23 m gara ala, arkāde, kā arī avots. Ala kopā ar avotu ir nozīmīga svētvieta. Objekts ir bijis_
Līgatnes Lustūzis