 |
| Spiģu (Rūcekļa) ala |
|
Nelielā ala Sedas upes labajā krastā izveidojusies Burtnieku svītas smilšakmens klintī. Ieejas platums un augstums ir 2 m, garums- 7,8 m. No tās izplūst Spiģu jeb Rūcošais avots. Pie alas iespējams_ |
 |
| Dzelveskalna atsegumi un alas |
Dzelveskalna atsegums - ap 80 m garš atsegums, Burtnieku svītas smilšakmens.
Dzelveskalna Līkā ala. 16 m gara, platums 3,2 m, augstums 3,7 m, grīdas laukums 20 m2. Dziļumā sašaurinās.
Dzelveskalna_ |
 |
| Skaņaiskalns |
| Ap 12 m augsta, 90 m plata klints. Kopējais kraujas augstums ir 19 m. Visgludākā lielā klints Latvijā, upe to erodējusi līdz hercīnā ģeotektoniskā cikla plaisas virsmai. Atsedzas iesārti, slīpslāņoti,_ |
 |
| Stoķu klintis |
| Sarkanas Burtnieku svītas smilšakmeņu klintis ar iespaidīgu alu sistēmu - četras alas ar perpendikulārām šķērsplaisām. Lielākā no tām ir Patkula ala klinšu lejasdaļā._ |
 |
| Alūksnes Sv. Bonifācija Romas katoļu baznīca |
| Alūksnes katoļu dievnams iesvētīts 2001.gadā. Ēkas arhitekts A.Krusts, atsacījies no Latvijas baznīcu arhitektūrā viesbiežāk sastopamā garenplāna un torņa ēkas galvenajā fasādē, kas ļauj_ |
 |
| Gaujienas luteraņu baznīcas drupas |
| Gaujienas luterāņu baznīca, kas celta 1892.gadā, 1944.gadā kara laikā uzspridzināta. Tās vietā tagad ceļ jaunu. No baznīcas kalna paveras brīnišķīgs skats uz Gaujas senleju. |
 |
| Madonas Romas katoļu baznīca |
| Vēsturiskajā Madonas apriņķī bija tikai divas katoļu pamatdraudzes – Madonas un Gulbenes. Vecākā no abu draudžu baznīcām atrodas Madonā. To būvēja no 1931. līdz 1934. gadam un iesvētīta_ |
|
|
 |
| Ramatas lielakmens |
| Akmens garums 5,9 m, platums 3,8 m, augstums 3,3 m, apkārtmērs 17,4 m, kopējais tilpums 35 m3. Vidēji kristālisks pelēks gneisveida granodiorīts ar vidējkristālisku struktūru un īpatnēju rakstu._ |
 |
| Govs ala un avots |
| Burtnieku svītas smilšakmens. Unikāls sufozijas veidojums - milzīga klinšu loka nojume ar alu un avotu. Alas grīdas laukums 200 m2. Spēcīgs avots, tecēdams ar lielu līkumu gar smilšakmeņu sienu,_ |
 |
| Antonu akmens |
| Akmens ar tilpumu 22 m3, augstums 2 m, garums 5,7 m, platums 4,8 m, apkārtmērs 17,7 m. Netipiska forma, lielākā daļa akmens atrodas zem zemes |
 |
| Valmieras Stāvie krasti |
| 10 - 15 m augsti un 80 m plati atsegumi, iespējams, ir augstākie un pilnīgākie Gaujas trešās virspalu terases atsegumi. Redzamas dažādas aluviālo nogulumu tekstūras |
 |
| Cēsu Romas katoļu baznīca |
| Pārbūvēta no mūra privātmājas 1928.gadā.Pēc 1. Pasaules kara Cēsīs katoļu bija palicis ļoti maz. Tikai pēc pirmā pasaules kara 1915. gadā no malu malām sabrauca bēgļi, viņus apkalpoja_ |
 |
| Matīšu Sv. Mateja Evaņģēliski Luteriskā baznīca |
Matīšu luterāņu baznīca celta ap 1687 g.
Baznīcas gailis 45 m augstumā. Tajā apskatāma 17.gs. beigu kancele un altāris. Baznīcu cēlis Rīgas Sv.Pētera baznīcas torņa_ |
 |
| Valmieras Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca |
|
|
|
 |
| Bezdelīgu klintis un alas |
| Ļoti krāšņas klintis ar alām, nišām, pārkarēm. Darbojas aktīvi sānu erozijas procesi, jo smilšakmens ir ļoti nenoturīgs. Ķīļveidīgu, horizontāli slāņotu (40 - 60 cm biezu) un diagonāli,_ |
 |
| Gudzonu ala |
| 27 m gara ala Burtnieku svītas smilšakmenī. No alas izplūst spēcīgs avots. Platums 3,5 m, augstums 2,6 m, grīdas laukums 40 m2. Augstums pie ieejas 2 m, platums 5 m. Dzeltenīgs smilšakmens. Dziļumā_ |
 |
| Sietiņiezis |
Ļoti skaists un iespaidīgs dabas piemineklis - koši balts un bagātīgi izrobots, līdz 15 m augsts. 400 m plats smilšakmens atsegums - Sietiņu ridas stratotips
Saukts arī par Sietņu._ |
 |
| Valmieras drāmas teātris |
| Uzcelts kādreizējā Tērbatas bastiona vietā. Dramatiskā kopa Valmierā darbojas kopš 1872.g., 1885. gadā Valmieras Latviešu biedrība (dibināta 1882.g.) uzcēla teātra ēku,_ |
 |
| Mazsalacas Svētās Annas luterāņu baznīca |
| Sv. Annas luterāņu baznīca - baznīcas celtniecības pirmsākumi meklējami jau 14. gs. Savu tagadējo izskatu tā ieguva pēc pārbūves 1890. g. Baznīcā atrodas Rihtera gleznas "Kristus un Pēteris"_ |
 |
| Gulbenes Vissv. Sakramenta Romas katoļu baznīca |
| Celta 1996-98.g. pēc arhitekta G. Graudupes projekta. 1998.g. baznīcu iesvētījis arhibīskaps J. Pujats. Baznīca ir plaša mūra ēka ar 2 torņiem (24m augstiem). Altārdaļai abās pusēs ir_ |
 |
| Kalamecu ūdenskritums |
|
|
