|
Amatas ūdenskritums pie Smīdēm |
Skaists 20 m plats ūdenskritums, lai arī zems - tikai 0,4 m. Ūdenskritums izveidojies uz neliela dolomīta slānīša. Augšpus ūdenskrituma atrodas vēl vairākas krācītes. |
|
Brāžu krāces |
Platums: Ap 20 - 30 m
Šī ir nomaļa vieta, kur maz ceļu. Vienkāršākais - braukt ar laivu - bet palu laikā ļoti asi un bīstami pārdzīvojumi tad garantēti! vairāku kilometru_ |
|
Dāvida dzirnavu avotu ūdenskritumi |
Augstums: Parasti tiek norādīts, ka šo ūdenskritumu augstums ir 7 metri. Šāds varētu būt kopējais pār laukakmeņiem krītošā ūdenskrituma (krāces) augstums tuvāk dzirnavu ēkai. Savukārt_ |
|
Bezdibeņavots un Lielā ala |
Alas tips: Sufozija Bezdibeņa avota (lielā Laņģu) ala - 48 m gara, bīstama ala, kurai nav dibena - tās dibenu veido Bezdibeņa avots. Raksturīgi, ka alai nav grīdas - tajā vismaz 4 m dziļš_ |
|
Barona Fītinghofa muižas Jaunā pils |
Celta 1859-1863.gadā angļu neogotikas stilā ar bagātīgi veidotu kaļķakmens fasādes daļu pēc barona fon Fītinghofa pasūtījuma. Būvdrabus vadījis Prūsijas arhitekts Polinauss. Galvenā fasāde_ |
|
Aleksandra paviljons |
Aleksandra paviljons celts 19.gs. sākumā. Tas esot būvēts par godu Krievijas caram Aleksandram I, kad viņš caur Vidzemi atgriezdamies Pēterburgā 1822.gadā pabijis arī Alūksnē. Tomēr,_ |
|
Alūksnes pareizticīgo baznīca |
Baznīca celta 1895.gadā eklektisma stilā. Baznīcas torņus vainago nelieli sīpolveida kupoli. Tās arhitektūrā jūtama stilizācija, pakļaušanās laikmeta prasībām.
Dievnama interjers veidots_ |
|
|
|
Raunas Staburags, ūdenskritums |
Augstums: 0,8 - 2,5 m Platums: Ap 13 m Ūdenstece: Raunas Staburaga avoti Pieejamība: Viegli pieejams. Daļēji izveidota taka tūristiem - taču iztrūkst kāpnītes stāvajā upes krastā. _ |
|
Vēģerupītes krāces |
Augstums ap 10 m ap 70 m garā posmā. Iespaidīga vieta, kuras radīto iespaidu ar fotogrāfiju palīdzību nevar atainot. |
|
Apakšala |
Garums: 12m |
|
Alūksnes ezers |
Alūksnes ezers atrodas Alūksnes augstienē 183,6 m virs jūras līmeņa. Tā garums 6,6 km, lielākais platums 4 km. Apkārtne ir pauguraina, tāpēc krasti vietām izteikti stāvi. Ezerā ir 4 salas._ |
|
Granīta obelisks (rotonda) Tempļakalnā |
Granīta obelisku 1799.gadā licis uzcelt Burhards fon Fītinghofs sava tēva piemiņai. Uz tā postamenta bijusi piestiprināta marmora plāksne ar uzrakstu vācu valodā: Labākajam tēvam, cilvēku draugam_ |
|
Mauzolejs |
Mauzolejs atklāts 1832.gada 18.janvārī kā Fītinghofu dzimtas kapenes. Celtne ir interesanta ar ampīra stila norieta iezīmēm un būvēta pēc Lejassilēzijas arhitekta Krauzes zīmējuma. Pusapaļas_ |
|
Kanceles namiņš |
Kanceles namiņš ir kokiem apaudzis uzkalns, uz kura atradusies pirmā Alūksnes koka baznīca, kas nodegusi Ziemeļu kara gados. Kanceles vietā vēlāk ticis uzcelts granīta monuments, no kā cēlies_ |
|
|
|
Septiņavotu ūdenskritumi |
Septiņavoti gadu tūkstošiem ilgi ir iznesuši zemes virspusē daudz avotkaļķu - milzīgu, daudzus metrus biezu slāni. Kazu gravas stāvajā nogāzē ilgstoši notika avotkaļķa ieguve - tagad jau_ |
|
Sezonāls ūdenskritums Bezdelīgu klintīs |
Augstums: Ne vairāk, kā 3,6 m Platums: Neliels Ūdenstece: Sezonāls strautiņš Atrašanās vieta: Skaņkalnes pagastā, Bezdelīgu klintis Salacas kreisajā krastā. Klintis šķeļ divas graviņas,_ |
|
Augšala |
Garums: 7m Alas tips: Sufozija |
|
Bruņuzivju ala |
Alas tips: Sufozija |
|
Eola templis |
Eola templis celts 18.gs. 90-tajos gados un veltīts grieķu vēja dievam Eolam. Tempļa vidū uz granītakmens postamenta agrāk atradusies arī Eola figūra. Templis veidots no kaltiem akmeņiem, kuros_ |
|
Palmu māja |
Par Palmu māju tikusi dēvēta bijusī Alūksnes muižas oranžērija, kurā kādreiz audz'etas palmas. Tā celta 18.gs. beigās un tajā baroka stils apvienojas ar klasicismu. Sākotnēji palmu mājai_ |
|
E. Glika skolas vieta |
Iepretim Kanceles kalniņam atradusies 1683. gadā E.Glika dibinātā pirmā skola Vidzemē latviešu zemnieku bērniem, kura nopostīta Ziemeļu kara laikā 1702.gadā. 1983.gadā šeit uzstādīts_ |
|