 |
| Žākļu dižakmens (Vizlas lielais akmens) |
| Iespaidīgais akmens daļēji iegūlis Vizlas upē pie labā krasta, ap 70 m no Vizlas ietekas Gaujā. Dižakmens apkārtmērs ir 16 m, augstums 3,4 m, garums 6 m, platums 3,7 un tā tilpums apmēram 35_ |
 |
| Stāmerienas muiža |
| Pili uzskata par vienu no sava laika spožākajiem franču neorenesanses stila paraugiem Latvijā, celta ap 1852. g. baronu Volfu dzimtai. 1905. g. nemieru laikā pils tika nodedzināta. 1908. g. pili atjaunoja_ |
 |
| Apes TIC |
|
 |
| Strenču TIC |
|
 |
| Cēsu pilsdrupas |
Bijusī Livonijas ordeņa mestru rezidence; būvēta ~1213-~1240
Cēsu pils drupas ir iespaidīgākais un visautentiskāk saglabājies drupu ansamblis Latvijā. Cēsu pils Livonijas ordenim bija viens_ |
 |
| Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca |
| Celta 1283.g., pamatā saglabājusi savu viduslaiku izskatu. Baznīcā atrodas 15.–16.gs. ievērojamu pilsētnieku kapu plāksnes, ērģeles (1886.g.), kanceles un ērģeļu luktu gleznojumi (1730.g.),_ |
 |
| Skulptūra "Valmieras puikas" |
| Tēlniece - T.Munkēvica, piemineklis uzstādīts 1981.g pie muzeja. Skulptūrā attēloti novadnieka Pāvila Rozīša romāna "Valmieras puikas" literārie varoņi.Šobrīd skulptūra_ |
|
|
 |
| Ieriķupītes (grūbas) ūdenskritumi |
| Var strīdēties, vai izbūvētie celiņi nav atņēmuši šiem ūdenskritumiem pirmatnīgo burvību - bet te jāatceras, ka jau senatnē Ieriķupītē bija uzceltas ūdensdzirnavas, un upītes ieleja bija_ |
 |
| Baltā pils |
| Muižas dzīvojamā ēka, t.s. baltā pils (arī tai lielus postījumus nodarījis karš), kas celta 19. gs. 40. gados un paplašināta ap 1880. gadu, kādreiz bijusi viena no lepnākajām "kungu mājām"_ |
 |
| Mazsalacas TIC |
|
 |
| Valmieras TIC |
|
 |
| Valmieras Livonijas ordeņa pilsdrupas |
| Ordeņa pilsdrupas (Bruņinieku iela 2) un pilsētas viduslaiku nocietinājuma paliekas pie Gaujas ir atgādinājums par Valmieras centru laikā no 13.gadsimta līdz mūsdienām. Valmiera nocietinājums_ |
 |
| Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca |
| Celta 1874.-77.g., tās autors – pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts J.F.Baumanis (1834–1891). Baznīca celta no plēstiem pelēkajiem laukakmeņiem. Dzegas, ēku stūri_ |
 |
| II pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapu memoriāls |
| Valmieras centrā, Kultūras un atpūtas parkā. Memoriāls atklāts 1985.g. Brāļu kapos apglabāti II pasaules karā Valmieras apkārtnē kritušie padomju karavīri un nacistu terora upuri. |
|
|
 |
| Cesvaines pils |
| Cesvaines muižas pils celta laika posmā no 1890.-1897. gadam blakus esošajām arhibīskapa pils drupām kā barona fon Vulfa dzimtas medību pils. No kaltiem laukakmeņiem būvētā pils ir izcils_ |
 |
| Alūksnes TIC |
|
 |
| Smiltenes TIC |
|
 |
| Lielstraupes pils |
| Lielstraupes pils celta 13. gs. beigās romāņu stilā reizē ar baznīcu, bet šodienas izskatu tā iegūst 18. gs. Pilī ar pārtraukumiem valdījusi fon Rozenu dzimta. Baznīca pils dienvidu spārnā_ |
 |
| Vecā aptieka |
| Vecākā koka ēka Valmierā, otra senākā aptieka Latvijā. Celta 1735. gadā uz bruņinieku pils pagraba. Atļauja šeit ierīkot aptieku tika saņemta 1755. gadā. Šajā ēkā tā darbojās 210 gadus_ |
 |
| Valmieras novadpētniecības muzejs |
| Muzejā apskatāma pastāvīga ekspozīcija par Valmieru un tās novada vēsturi, kā arī mainīgas tematiskas izstādes. Muzejs piedāvā ekskursijas, lekcijas un dažādas izglītojošas programmas._ |
 |
| Karātavu kalns |
| Senākie nosaukumi: Runtiņkalns, Zvirgdu kalns. Viduslaikos - sapulču un tirgus vieta. Kopš XIV gadsimta vidus – Karātavu kalns. Tur apbedīti 1919. gada 22.decembrī šeit nonāvētie 11 Valmieras_ |
|
