 |
| Ugunsdzēsēju tornītis |
| 20.gs. 20–30 gados neogotikas stilā celta ēka. Ticis izmantots kā ugunsdzēsēju depo. Tagad šeit atrodas maiznīcas “Ieva” tirgotava. |
 |
| Cēsu pils parks |
| Skaists parks ar garām kāpņu kaskādēm un Jāņa dīķi ar saliņām uzskatāms par Cēsu pilsētas sākumu, jo šajā pilskalnā 11.-13.gs. atradusies vendu koka pils. |
 |
| Skolas ēka |
| Vecākā skolas ēka, celta 1786.gadā tagad kalpo kā dzīvojamais nams. |
 |
| Cesvaines pilskalns |
| Cesvaines pilskalns atrodas muižas parkā, Sūlas upītes kreisajā krastā. 15m augstā pilskalna plakumā apglabāts bijušais muižas īpašnieks Ā.fon Vulfs. Saglabājies nostāsts, ka baronam ir_ |
 |
| Dzelzavas muižas pils un parks |
| Dzelzavas muiža sākusi veidoties 18.gs. vidū, muižas pils celta 1767.gadā baroka stilā. Tā pārbūvēta 18.gs. beigās un 20.gs. sākumā, kad to atjaunoja pēc nodedzināšanas 1905.gada nemieros._ |
 |
| Āraišu ezerpils |
| Āraišu ezerpils ir kļuvusi par populāru tūrisma vietu un savdabīgu Latvijas senvēstures vizualizāciju. Tas ir unikāls valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis: IX-X gs. seno latgaļu dzīvesvietas_ |
 |
| Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta seno latgaļu pilskalnā, uz kura 1339.-1340. gadā Rīgas arhibīskaps uzcēla mūra pili ar apaļu torni stūrī. 1838. - 1843. gadā pēc pilsdrupu novākšanas uzcēla tagadējo_ |
|
|
 |
| Amatnieku namiņš |
| Celts 20. gs. 30 – tajos gados, arhitekts G.Lenāns. Viens no spilgtākajiem Art–deco arhitektūras stila paraugiem Latvijā. |
 |
| Riekstu kalns |
| Riekstu kalns uzskatāms par Cēsu pilsētas sākumu, jo 11.-13.gs šeit atradies vendu pilskalns. Tā augstums 18m, platums 50 x 20 metri. Latviešu Indriķa Livonijas hronikā teikts, ka 1206.gadā_ |
 |
| Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca |
| Pareizticīgo baznīca starp Palasta ielu un PIls parku celta 18445.gadā bizantiešu stilā uz Sv.Katrīnas baznīcas drupām, izmantojot tās mūru akmeņus. Dievnamā pie altāra atrodas glezna_ |
 |
| Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Cesvaines luterāņu baznīca ( 1879, P.M. Berči) celta gotiskā stilā, bet baznīcas sēta uzmūrēta 1883.gadā. Trīs baznīcas zvani izgatavoti Vācijā. Dievnams atjaunots divas reizes - 1929.gadā_ |
 |
| Rīgas ielas apbūve |
| XIII gs. beigās Rīgas iela veidojās par pilsētas galveno ielu ar bagātīgu arhitektūru un vēsturi. Rīgas ielā aplūkojams vairākums Cēsu vēsturiski un arhitektoniski izcilāko namu. |
 |
| Gulbenes dzelzceļa stacija |
| Arhitektoniski nozīmīgākā ēka dzelzceļa mezglā ir 1926.gadā pēc pazīstamā arhitekta, profesora Pētera Federa (1868 - 1936) projekta uzbūvētā Gulbenes dzelzceļa stacijas pasažieru ēka._ |
 |
| Skulptūra "Gulbji" |
| Gulbenes centrā Gulbju parkā atrodams tēlnieka J.Zariņa veidotā skulptūra - gulbis un gulbēns, kas kļuvuši par sava veida pilsētas simboliku. |
|
|
 |
| Cēsu jaunā pils |
| Jaunā pils ir Cēsu pilsmuižas muižnieka dzīvojamā ēka - divstāvu celtne ar mansarda jumtu. Uzcelta 1777.gada reizē ar Jaunās pils torni vecās pils vārtu nocietinājumu vietā. Pilī atrodas_ |
 |
| Cēsu Sv. Jāņa baznīca |
| Baznīca celta 1283. - 1287. g. romānikas stilā kā trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem. 1853.gadā arhitekts P.Kampe un būvuzņēmējs M.Sārums sāk celt 65 m augsto torni. Baznīcas dienvidrietumu_ |
 |
| Uzvaras piemineklis |
| Saukts arī par Brīvības un Kritušo varoņu pieminekli. Pirmo reizi uzbūvēts 1924.gadā (pamatakmens likts 22.jūnijā, monuments atklāts 16.novembrī) kā viena no pirmām Latvijā Brīvības cīņās_ |
 |
| Grašu muižas pils |
| Muižas pils celta ap 1784.gadu klasicisma stilā. Vēlāk tā pārbūvēt kā divstāvu kungu māja ar četru kolonnu portiku tās centrālajā daļā. No 1820.gada Grašu muiža piederāja muižnieku_ |
 |
| Āraišu vējdzirnavas |
XIX gs. vidū celtās holandiešu tipa vējdzirnavas.
Dzirnavas celtas no apmesta laukakmeņu mūra, kura diametrs pie pamata ~11m, bet virsotnē ~6m. Celtnes augstums ~12m. Dzirnavas darbojušās_ |
 |
| Vecgulbenes muižas komplekss |
| Vecgulbenes muižas komplekss veidojies viduslaiku nocietinātās pils tuvumā. Līdz mūsdienām saglabājies muižas apbūve, kas celta 19.-20.gs., kad muiža atradās barona G,Volfa īpašumā._ |
 |
| Salaca |
| Upes garums - 95 km, baseina platība - 3570 km2. Vidējais caurplūdums grīvā: 31.3 m³/s, maks.184 m³/s, min.4.4 m³/s. Salacas krastos vairākās vietās ir skaisti sārta smilšakmens atsegumi, piemēram_ |
|
