 |
| Alūksnes Sv. Bonifācija Romas katoļu baznīca |
| Alūksnes katoļu dievnams iesvētīts 2001.gadā. Ēkas arhitekts A.Krusts, atsacījies no Latvijas baznīcu arhitektūrā viesbiežāk sastopamā garenplāna un torņa ēkas galvenajā fasādē, kas ļauj_ |
 |
| Granīta obelisks (rotonda) Tempļakalnā |
| Granīta obelisku 1799.gadā licis uzcelt Burhards fon Fītinghofs sava tēva piemiņai. Uz tā postamenta bijusi piestiprināta marmora plāksne ar uzrakstu vācu valodā: Labākajam tēvam, cilvēku draugam_ |
 |
| Mauzolejs |
| Mauzolejs atklāts 1832.gada 18.janvārī kā Fītinghofu dzimtas kapenes. Celtne ir interesanta ar ampīra stila norieta iezīmēm un būvēta pēc Lejassilēzijas arhitekta Krauzes zīmējuma. Pusapaļas_ |
 |
| Kanceles namiņš |
| Kanceles namiņš ir kokiem apaudzis uzkalns, uz kura atradusies pirmā Alūksnes koka baznīca, kas nodegusi Ziemeļu kara gados. Kanceles vietā vēlāk ticis uzcelts granīta monuments, no kā cēlies_ |
 |
| Livonijas ordeņa pilsdrupas |
Pils celta 1342.gadā Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilēvena laikā Alūksnes ezera lielākajā salā.
Cietoksnis ar 1,85m bieziem laukakmens mūriem un 8 torņiem bijis viens no ordeņa stiprākajiem_ |
 |
| Alūksnes muižas parks |
| Parka pirmsākumi saistāmi ar 18.gs otro pusi, kad Alūksnes teritoriju ieguvis Oto Hermanis fon Fītinghofs - Šēls. Parka iekārtošanā dalību ņēmuši pazīstami tā laika arhitekti, mākslas amatnieki_ |
 |
| "Alūksne" Stacija mazbānītim |
| 1903.gadā tika atklāta šaursliežu dzelzceļa līnija Pļaviņas-Vecgulbene-Alūksne-Ape-Valka. Šobrīd darbojas tikai dzelzceļa posms Alūksne-Gulbene. Ilgi zaļos vagoniņus vilka tvaika lokomotīve,_ |
|
|
 |
| Alūksnes ezers |
| Alūksnes ezers atrodas Alūksnes augstienē 183,6 m virs jūras līmeņa. Tā garums 6,6 km, lielākais platums 4 km. Apkārtne ir pauguraina, tāpēc krasti vietām izteikti stāvi. Ezerā ir 4 salas._ |
 |
| Eola templis |
| Eola templis celts 18.gs. 90-tajos gados un veltīts grieķu vēja dievam Eolam. Tempļa vidū uz granītakmens postamenta agrāk atradusies arī Eola figūra. Templis veidots no kaltiem akmeņiem, kuros_ |
 |
| Palmu māja |
| Par Palmu māju tikusi dēvēta bijusī Alūksnes muižas oranžērija, kurā kādreiz audz'etas palmas. Tā celta 18.gs. beigās un tajā baroka stils apvienojas ar klasicismu. Sākotnēji palmu mājai_ |
 |
| E. Glika skolas vieta |
| Iepretim Kanceles kalniņam atradusies 1683. gadā E.Glika dibinātā pirmā skola Vidzemē latviešu zemnieku bērniem, kura nopostīta Ziemeļu kara laikā 1702.gadā. 1983.gadā šeit uzstādīts_ |
 |
| Tempļa kalns |
Tempļa kalns senākā apdzīvotā vieta Alūksnes rajonā, kura virsotnē atrodas Slavas templis - granīta rotonda (1807).
Tempļa kalns atrodas Alūksnes ezera Dienvidrietumu krasta pussalā._ |
 |
| Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1781. - 1788.gados Rīgas arhitekta Kristofa Hāberlenda Latvijā. Torņa augstums ir55.5 metri. Viena no celtnes raksturīgākajām iezīmēm ir savdabīgais, krāsainais kalto laukakmeņu_ |
 |
| Alūksnes vecā pils |
| Celta 1793. - 1794. gadā. |
|
|
 |
| Barona Fītinghofa muižas Jaunā pils |
| Celta 1859-1863.gadā angļu neogotikas stilā ar bagātīgi veidotu kaļķakmens fasādes daļu pēc barona fon Fītinghofa pasūtījuma. Būvdrabus vadījis Prūsijas arhitekts Polinauss. Galvenā fasāde_ |
 |
| Aleksandra paviljons |
| Aleksandra paviljons celts 19.gs. sākumā. Tas esot būvēts par godu Krievijas caram Aleksandram I, kad viņš caur Vidzemi atgriezdamies Pēterburgā 1822.gadā pabijis arī Alūksnē. Tomēr,_ |
 |
| Alūksnes pareizticīgo baznīca |
| Baznīca celta 1895.gadā eklektisma stilā. Baznīcas torņus vainago nelieli sīpolveida kupoli. Tās arhitektūrā jūtama stilizācija, pakļaušanās laikmeta prasībām.
Dievnama interjers veidots_ |
 |
| Alūksnes TIC |
|
 |
| Glika ozoli |
| 1685.gadā E. Gliks - vācu mācītājs, literāts un pedagogs, pārtulkoja Jauno derību, bet 1689.gadā - Veco derību. Par piemiņu paveiktajam darbam, viņš muižas parkā, pretim dzīvojamai_ |
 |
| Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs |
| Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzejs atvērts 1959. gada 1.aprīlī, divās telpās Pils ielā 74, Alūksnes Jaunajā pilī ar 373 vienībām. Krājuma pamatā - Alūksnes 1. vidusskolas novadpētniecības_ |
 |
| Ernsta Glika bībeles muzejs |
|
|
