 |
| Raiskuma Sarkanās klintis |
| Kraujas apakšējā daļā 200 m garumā atsegti 10 m augsti augšdevonu smilšakmeņi. Ieža virsma nelīdzena, izskalojama rievu izrobota un plaisu sašķelta; ir nelielas alas_ |
 |
| Cēsu jaunā pils |
| Jaunā pils ir Cēsu pilsmuižas muižnieka dzīvojamā ēka - divstāvu celtne ar mansarda jumtu. Uzcelta 1777.gada reizē ar Jaunās pils torni vecās pils vārtu nocietinājumu vietā. Pilī atrodas_ |
 |
| Cēsu Sv. Jāņa baznīca |
| Baznīca celta 1283. - 1287. g. romānikas stilā kā trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem. 1853.gadā arhitekts P.Kampe un būvuzņēmējs M.Sārums sāk celt 65 m augsto torni. Baznīcas dienvidrietumu_ |
 |
| Uzvaras piemineklis |
| Saukts arī par Brīvības un Kritušo varoņu pieminekli. Pirmo reizi uzbūvēts 1924.gadā (pamatakmens likts 22.jūnijā, monuments atklāts 16.novembrī) kā viena no pirmām Latvijā Brīvības cīņās_ |
 |
| "Žagarkalns" atpūtas bāze |
|
Ziemas inventāra noma, snovborda un slēpošanas skola, kafejnīca, bistro un picērija, snovborda parks, bērnu kalns. Sporta pasākumu organizēšana grupām. |
 |
| Cēsu izstāžu nams |
| Izstāžu nams ierīkots 1781.gadā celtajā Cēsu pilsmuižas zirgu stallī - ratnīcā |
 |
| Piemineklis brīvprātīgo skolnieku rotai |
| Uz pieminekļa rakstīts: "1919. gada 16. jūnijā pa šo ielu Cēsu pulka brīvpratīgo sklolnieku rota aizgāja cīņā par dzimto tēvzemi Latviju" |
|
|
 |
| Cēsu Romas katoļu baznīca |
| Pārbūvēta no mūra privātmājas 1928.gadā.Pēc 1. Pasaules kara Cēsīs katoļu bija palicis ļoti maz. Tikai pēc pirmā pasaules kara 1915. gadā no malu malām sabrauca bēgļi, viņus apkalpoja_ |
 |
| Cēsu pils parks |
| Skaists parks ar garām kāpņu kaskādēm un Jāņa dīķi ar saliņām uzskatāms par Cēsu pilsētas sākumu, jo šajā pilskalnā 11.-13.gs. atradusies vendu koka pils. |
 |
| Skolas ēka |
| Vecākā skolas ēka, celta 1786.gadā tagad kalpo kā dzīvojamais nams. |
 |
| Rīgas ielas apbūve |
| XIII gs. beigās Rīgas iela veidojās par pilsētas galveno ielu ar bagātīgu arhitektūru un vēsturi. Rīgas ielā aplūkojams vairākums Cēsu vēsturiski un arhitektoniski izcilāko namu. |
 |
| Skulptūra "Cīņa ar kentauru" |
| Skulptūra "Cīņa ar kentauru" ir izcilā tēlnieka Kārļa Jansona diplomdarbs, ar ko viņš 1925.gadā beidza Mākslas Akadēmiju. Ilgus gadus tas ģipsī darināts glabājies darbnīcā_ |
 |
| Māja, kurā dzimis komponists Alfrēds Kalniņš |
|
 |
| Sv. Annas ev. luteriskā baznīca |
|
|
|
 |
| Cēsu pilsdrupas |
Bijusī Livonijas ordeņa mestru rezidence; būvēta ~1213-~1240
Cēsu pils drupas ir iespaidīgākais un visautentiskāk saglabājies drupu ansamblis Latvijā. Cēsu pils Livonijas ordenim bija viens_ |
 |
| Riekstu kalns |
| Riekstu kalns uzskatāms par Cēsu pilsētas sākumu, jo 11.-13.gs šeit atradies vendu pilskalns. Tā augstums 18m, platums 50 x 20 metri. Latviešu Indriķa Livonijas hronikā teikts, ka 1206.gadā_ |
 |
| Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca |
| Pareizticīgo baznīca starp Palasta ielu un PIls parku celta 18445.gadā bizantiešu stilā uz Sv.Katrīnas baznīcas drupām, izmantojot tās mūru akmeņus. Dievnamā pie altāra atrodas glezna_ |
 |
| Līgavas (sarkanā) ala |
| Līgavas alu atradīsiet lejpus Cīrulīšu klintīm, kādā Gaujas labā krasta sāngravā. Alas ieejai olveida forma, tās l = 1,9 m, pl = 3,1 m, h = 2,7 m (1996.g.).
Faktiski tā ir mākslīgi_ |
 |
| Maija parks |
|
 |
| Māja, kurā A.Pumpurs rakstija eposu "Lāčplesis" |
| Pa ceļam uz Rožu laukumu (agrākais nosaukums – Pumpura laukums), kreisajā pusē redzama māja, kur 1882.–1885.g. dzīvoja un rakstīja Lāčplēsi A.Pumpurs. |
 |
| Spoguļu klintis |
| 140 m garās, līdz 10 m augsās smilšakmens klintis ir apbrīnas vērts dabas objekts Gaujas ielejā. No klinšu pakājes iztek vairāki spēcīgi avoti, bet apakšā skalojas Gaujas vecupe. Spoguļu_ |
|
