 |
| Gulbenes Vissv. Sakramenta Romas katoļu baznīca |
| Celta 1996-98.g. pēc arhitekta G. Graudupes projekta. 1998.g. baznīcu iesvētījis arhibīskaps J. Pujats. Baznīca ir plaša mūra ēka ar 2 torņiem (24m augstiem). Altārdaļai abās pusēs ir_ |
 |
| Vecgulbenes muižas komplekss |
| Vecgulbenes muižas komplekss veidojies viduslaiku nocietinātās pils tuvumā. Līdz mūsdienām saglabājies muižas apbūve, kas celta 19.-20.gs., kad muiža atradās barona G,Volfa īpašumā._ |
 |
| Kāzu muzejs |
| Senāk “Rubenēs” saimniekojusi Apses dzimta. Dzīvojamā ēka un klēts celtas 1869.gadā, pirts – 1914., bet 1930.gadā no laukakmeņiem uzcelta kūts. Gar īpašuma robežām_ |
|
|
 |
| Baltā pils |
| Muižas dzīvojamā ēka, t.s. baltā pils (arī tai lielus postījumus nodarījis karš), kas celta 19. gs. 40. gados un paplašināta ap 1880. gadu, kādreiz bijusi viena no lepnākajām "kungu mājām"_ |
 |
| Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta seno latgaļu pilskalnā, uz kura 1339.-1340. gadā Rīgas arhibīskaps uzcēla mūra pili ar apaļu torni stūrī. 1838. - 1843. gadā pēc pilsdrupu novākšanas uzcēla tagadējo_ |
 |
| Vecgulbenes Sarkanā pils |
|
|
|
 |
| Gulbenes dzelzceļa stacija |
| Arhitektoniski nozīmīgākā ēka dzelzceļa mezglā ir 1926.gadā pēc pazīstamā arhitekta, profesora Pētera Federa (1868 - 1936) projekta uzbūvētā Gulbenes dzelzceļa stacijas pasažieru ēka._ |
 |
| Skulptūra "Gulbji" |
| Gulbenes centrā Gulbju parkā atrodams tēlnieka J.Zariņa veidotā skulptūra - gulbis un gulbēns, kas kļuvuši par sava veida pilsētas simboliku. |
 |
| "Vecgulbenes muiža" - viesnīca |
| Muižas komplekss Gulbenes D daļā veidojies viduslaiku nocietinātās pils tuvumā. No 1802.gada muiža ir baronu fon Volfu īpašums. Pašreizējā apbūve veidojusies 19. - 20.gs. Kompleksā_ |
|
