 |
| Krāslavas Sv. kņaza Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca |
| Pirmās pareizticīgo baznīcas iesvētīšana notika 1840.gada 20.februārī un tā tika konsekrēta Svēta Jura godam. Baznīcas vajadzībām grāfs Ādams Plāters atdeva divpadsmit mūra veikaliņu_ |
 |
| Krāslavas vēstures un mākslas muzejs |
| Muzeja pirmsākumi meklējami 1949. gadā. 1977. gadā izveidoja Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja Krāslavas filiāli, kas 1983. gadā pārveidota par patstāvīgu Krāslavas Vēstures un_ |
 |
| Krāslavas vecticībnieku baznīca |
| Dievnams būvēts 20.gs.30.gados.20.gs 90.gados dievnams nodega.Tagad dievnams ir no ķieģieļiem,bet restaurācijas darbi turpinās joprojam |
 |
| Šokolādes kalns |
|
 |
| Plāteru pils kalpu māja. Krāslavas vēstures un mākslas muzejs |
|
|
|
 |
| Krāslavas Romas katoļu baznīca |
| Spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs, būvēta no 1755. līdz 1767.g. Celtni projektējis itāļu arhitekts A.Paroko un sākotnēji tā bija iecerēta kā Inflantijas bīskapijas katedrāle._ |
 |
| Plāteru pils bibliotēka |
| 18.gs. vidū, vēlāk pārbūvēta, un pēc jaunās pils uzcelšanas tajā bija iekārtota grāfu Plāteru bibliotēka ar aptuveni 20 tūkstošiem grāmatu. |
 |
| Krāslavas luterāņu baznīca |
| Interesanta baznīca bez torņa ir viena no jaunākājām pilsētā. Rets gadījums-luterāņu baznīca Latgalē. To baznīcu uzcela 1939.gadā. Dievkalpojumi notiek tikai divreiz mēnesī. Baznīca ir_ |
 |
| J. Karņicka piemineklis |
|
|
|
 |
| Krāslavas muižas pils (Plāteru pils) komplekss |
| Krāslavas muižas jaunā pils ar baroka un klasicisma iezīmēm būvēta 1760.-1791.g. pēc arhitekta D.Paroko projekta. Pili restaurējot , tika atklāti unikāli pils telpu sienu gleznojumi, kas attiecas_ |
 |
| Plāteru pils parks (Pilsētas parks) |
|
 |
| Valda Pauliņa keramikas darbnīca |
|
 |
| Augusta akmens (Plātera akmens) |
| Augusta akmens ir Krāslavas miesta robežakmens. Tas atrodas Krāslavā pie Augusta ielas 12 nama. Akmens garums 2.8 m, augstums 0.7 m, tam sānos iekalts kronis un gada skaitlis „1729”._ |
|
