 |
| Liepājas teātris |
Liepājas teātris ir vecākais latviešu profesionālais teātris Latvijā, tas dibināts 1907. gadā.
1918. gadā teātris pārceļas uz jaunām telpām – uz pilsētas teātri toreizējā_ |
 |
| Liepājas Svētās Trīsvienības ev. lut. baznīca |
| Celta 1742.-1758.g. vācu draudzei. Celšanu vadījis Karalauču meistars Johans Dorns. Baznīcā ir 1100 sēdvietas. 55 m augsto torni pabeidza celt 1866. g. Ievērojama ar greznu barokālu interjeru_ |
 |
| Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs |
Papildus informācija: * Sniedzam vispusēju tūrisma informāciju par Liepāju un Liepājas rajonu
* Sniedzam gida pakalpojumus
* Rezervējam naktsmītnes
* Izdodam_ |
 |
| Rožu laukums |
| Liepājas pilsētas sirds - Rožu laukums. Kopš 18. gs. šeit atradās Jaunais tirgus. Pēc tirgus pārcelšanas 1910. gadā pilsētas vara nolēma veidot apstādījumus. Laikā no 1911. līdz 1913. g._ |
 |
| Jūrmalas parks |
| Lielākais dendroloģiskais parks, apmēram 50 ha lielais parks tika veidots pakāpeniski no 1870. gada līdz 20. gadsimta sākumam. Parkā aug vairāk nekā 140 dažādu šķirņu koki un krūmi._ |
 |
| Jūras virsnieku saieta nams |
| Ēka celta 1898. - 1907. gadā kā cariskās Krievijas kara flotes oficieru sapulču un saviesīgo pasākumu vieta pēc St.Pēterburgas arhitektūras ārpilsētas piļu parauga. Latvijas brīvvalsts laikā_ |
 |
| Karostas manēža |
| No bijušās zirgu izjādes un ģimnastikas manēžas paŗi palikuši vairs tikai sienu mūri, kas neskatoties uz postījumiem un aprakstītajām sienām liecina par seno krāšņumu. Savulaik tā jumtu_ |
|
|
 |
| Latvijas Metodistu baznīca |
|
 |
| Pareizticīgo Liepājas Sv. Nikolaja Jūras katedrāle |
| Jūras katedrāle ir viens no Karostas simboliem. Karostas katedrāles projekta autori ir Pēterburgas arhitekts Sergejs Geļenzovskis un Vasīlijs Kostjakovs. Tās konstrukcija ir unikāla - tai nav kolonnu._ |
 |
| Karostas cietums |
| Aiz augstā žoga noslēpusies drūmā sarkano ķieģeļu ēka Invalīdu ielā gandrīz 100 gadus ir pildījusi savas funkcijas kā Karostas cietums. Cietuma darbības laikā ir nomainījušās vairākas_ |
 |
| Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Sv.Annas baznīca ir vecākais dievnams Liepājā, pirmoreiz rakstos minēta 1508. gadā, bet tagadējā vietā iesvētīta 1587. gadā. Baznīcas priekšā tirgus laukumā 1792. gadā izpildīja_ |
 |
| Cara Pētera I namiņš |
| 17.gs. būvēta māja Kungu ielā, kurā atradās atraitnes Hoijeres viesnīca. Guļšķautņu būve statņu karkasā, kas celtni ne tikai satur stūros, bet ietver arī visas logu un durvju ailas. Tā_ |
 |
| Ziemeļu mols |
| Ziemeļu mols nodrošina Liepājas ostas akvatorijas aizsardzību pret vētrām un smilšu sanesumiem. Mola kopgarums ir 1800 m, platums 0 7,35 m. Nav fantastiskāku sajūtu, kā stāvēt uz mola vētras_ |
 |
| Liepājas ezers |
| Pēc platības sestais lielākais ezers Latvijā. Lagūnas tipa ūdenstilpe atrodas tiešā Liepājas tuvumā, aptuveni 3 km no jūras, ar kuru to savieno Liepājas ostas kanāls. Ezers ir stipri aizaudzis,_ |
|
|
 |
| Liepājas Svētā Meinarda baznīca |
| Interesants modernās arhitektūras paraugs. Dievnams iesvētīts 2001. gadā - tas bija Vatikāna paviljons Pasaules izstādē "Expo 2000" Hannoverē. Baznīca uzbūvēta un pārcelta uz Liepāju_ |
 |
| Liepājas bāka |
| Bāka atklāta 1868. gadā. 1923-1925 bākas tornim atjaunoja 7 1. pasaules karā sašautās čuguna plāksnes (katra 2,3x1,5 m). Pirmā gaismas ierīce sastāvējusi no petrolejas spuldzes ar fokusējošām_ |
 |
| Baterija Nr.3 - Piejūras ziemeļu forti |
| Karostas Ziemeļu forti ir plaša nocietinājumu sistēma, ko izbūvēja laikā no 1894. līdz 1908. gadam pēc Krievijas cara Aleksandra III rīkojuma. Padomju laikos forti un to apkārtne atradās aizliegtajā_ |
 |
| Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrāle |
| Kādreiz mazā baznīciņa 1900. g. pārbūves rezultātā ieguvusi pašreizējo izskatu un apmērus. Par veco būvi liecina sānu altāris kreisajā pusē, tas kādreiz bijis baznīcas centrālais altāris._ |
 |
| Oskara Kalpaka (izgriežamais) tilts |
| Unikāls inženiertehniskais piemineklis - izgriežams metāla konstrukcijas tilts pār Karostas kanālu. Celts 1906. gadā. Pirmajā pasaules karā saspridzināts, taču pēc tam atkal atjaunots._ |
 |
| Tosmares ūdenstornis |
| Tosmares ūdenstornis celts 1905. gadā pseidogotiskā stilā. Tā augstums ir 37 metri. Savulaik ūdens no dziļurbuma ar tvaika sūkņiem tika pumpēts torņa rezervuārā, no kurienes _ |
 |
| Koncertdārzs "Pūt Vējiņi" |
|
|
