 |
| Cīruļu iezis un Blusu ala |
| Nogāzes pamatnē neliela, dzeltenīga klints, kuras augstums sasniedz 8 m, platums - 200 m. Tajā niša, avots un 55 m garā Blusu ala. Klintis viegli pieejamas tikai no vienas puses, kādreizējās vecupes_ |
 |
| Pētera ala |
| Ala Gaujas svītas sarkanos smilšakmeņos. Pie alas ved platforma ar margām. Ala novietota augstu virs upītes, dižena ainava. Platums 2,2 m, augstums 5,3 m, grīdas laukums 8 m2. Alas galā šķērsplaisa_ |
 |
| Siguldas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| 1483. gadā rakstos pirmo reizi minēta Sv. Bērtuļa baznīca, kura atradās tagadējās baznīcas vietā. Baznīca cietusi Livonijas kara (1558.g.) un poļu-zviedru cīņu laikā. No 1965. – 1990._ |
 |
| Vējupītes apakšējais ūdenskritums |
Augstums: 0,7 - 0,8 m
Platums: Ap 6 m
Upe: Vējupīte
Pieejamība: Vidēji viegli - var atstāt automašīnu ceļmalā un noiet gar upes kreiso, neapbūvēto krastu ap 250 metrus līdz ūdenskritumam_ |
 |
| Aunapieres ala |
Alas tips: Sufozija
Atrašanās vieta: Gaujas Senlejā, Lejpus Krimuldas |
 |
| Ķeizarskats |
| Ķeizarskats – atrodas 300m uz R no Ķeizarkrēsla otrpus Laurenču gravai. Nosaukums šīm vietām radies sakarā ar to, ka te 1862.gadā pabijis Krievijas cars Aleksandrs II. Viņš_ |
 |
| Krimuldas pilsdrupas |
| Krimuldas pilsdrupas apskatāmas pie Vikmestes upītes gravas. Pirms 1312.g. celtā pils līdz 1566.g. piederējā Rīgas domkapitulam. Plašo pagalmu ietvēris 1,5 m biezs aizsargmūris. Pili izpostīja_ |
|
|
 |
| Gūtmaņa ala |
12 m augstā, ap 50 m platā atsegumā Gaujas senkrastā - plašākā Latvijas ala.
Sena kulta vieta, pat 19. gs. sākumā vēl slepus te ziedoja elku dieviem. Alas garums 18,8 m, platums 12_ |
 |
| Piķenes krauja un alas |
Ap 1 km gara krauja, līdz 80 m augsta. Kraujā dažāda lieluma atsegumi, avoti, ūdenskritumi un alas. Atsegumu augstums līdz 10 m, platums līdz 170 m.
Auna piere - kraujas A galā, pie vecupes._ |
 |
| Siguldas Romas katoļu baznīca |
| Siguldas jaunāko baznīcu uzsāka celt 1995.gadā. Pabeidza 1996. gadā. Arhitekts M. Kundziņš. |
 |
| Paradīzes kalns - Gleznotāju kalns |
| Viena no skaistākajām skatu vietām Siguldā, kas pieminēta jau 19. gadsimtā vācu valodā izdotajos ceļvežos. No šejienes paveras visskaistākais skats uz Gaujas senleju - līdz 12 km. Pie_ |
 |
| Blusu ala |
| Atklāta un atrakta 1991. gadā. Garākā zināmā ala Siguldā. Zem alas ieejas izplūst avots. Netālu no ieejas ir tās lielākā zāle, kuras griesti ir līdz 4 m augsti, no zāles ala sazarojas šaurās_ |
 |
| "Bundulītis" |
|
 |
| Krimuldas pils |
| Pils celta atstatu, vecās kungu mājas vietā, Gaujas senlejas malā, pēc 1848.g. vēlā klasicisma formās firstam Paulam fon Līvenam. 20.gs.sāk. tai tika pagarināti sānu korpusi. Pilī saglabājušās_ |
|
|
 |
| Kraukļu aiza un ala |
| Interesants Gaujas svītas smilšakmeņu klinšu ieskauts laukumiņš. Aiza veidojusies no smilšakmens nobrukumiem, kas ir sevišķi lieli pēc ziemas sala, iesākoties pavasara atkusnim. Aiza ir 20 m_ |
 |
| Velnalas klintis |
| Gauja pret šīm klintīm triecas frontāli, tāpēc te bieži ir nobrukumi. Ja četrdesmitajos gados klinšu pakājē varēja stāvēt, tagad te ir atvars. liela niša blakus Velnalai, skaistas klintis,_ |
 |
| Vējupītes augšējais ūdenskritums |
Augstums: 0,5 - 0,6 m
Platums: Ap 8,5 m
Upe: Vējupīte
Pieejamība: Vidēji viegli - var atstāt automašīnu ceļmalā un noiet gar upes kreiso, neapbūvēto krastu ap 300 metrus līdz ūdenskritumam_ |
 |
| Siguldas pilsdrupas |
| 1207.gadā notika pirmā zemes dalīšana starp Rīgas bīskapu un vācu Zobenbrāļu ordeni. Rezultātā Ordenis saņēma zemes Gaujas kreisajā krastā un uzsāka Siguldas (Segewold) pils celtniecību._ |
 |
| Siguldas bobsleja un kamaniņu trase |
| Šo sporta veidu pirmsākumi Siguldā radušies 19. gs. beigās, kad kņazs Kropotkins savā muižā izbūvēja pirmo ledus ceļu 900 m garumā ar vienu virāžu. Mūsdienu trase uzbūvēta_ |
 |
| Siguldas Jaunā pils |
| Patreiz apskatāmās muižas centra ēkas celtas 1878. g. - 1881. g. muižas īpašnieka kņaza Kropotkina ģimenei, būvmeistars J. Meņģelis. Tornis paaugstināts 1937. g., arhitekts_ |
 |
| Tilts pāri Gaujai Siguldā |
| Dzelzsbetona arkāžu konstrukcijas tilts celts 1937. gadā., arhitekts prof. K. Gailis , atjaunots 1950. g. Garums 153 m, augstums virs upes līmeņa 16,5 m. |
|
