Sigulda

 (32)
Cīruļu iezis un Blusu ala
Nogāzes pamatnē neliela, dzeltenīga klints, kuras augstums sasniedz 8 m, platums - 200 m. Tajā niša, avots un 55 m garā Blusu ala. Klintis viegli pieejamas tikai no vienas puses, kādreizējās vecupes_
Pētera ala
Ala Gaujas svītas sarkanos smilšakmeņos. Pie alas ved platforma ar margām. Ala novietota augstu virs upītes, dižena ainava. Platums 2,2 m, augstums 5,3 m, grīdas laukums 8 m2. Alas galā šķērsplaisa_
Siguldas evaņģēliski luteriskā baznīca
1483. gadā rakstos pirmo reizi minēta Sv. Bērtuļa baznīca, kura atradās tagadējās baznīcas vietā. Baznīca cietusi Livonijas kara (1558.g.) un poļu-zviedru cīņu laikā. No 1965. – 1990._
Vējupītes apakšējais ūdenskritums
Augstums: 0,7 - 0,8 m
Platums: Ap 6 m
Upe: Vējupīte
Pieejamība: Vidēji viegli - var atstāt automašīnu ceļmalā un noiet gar upes kreiso, neapbūvēto krastu ap 250 metrus līdz ūdenskritumam_
Aunapieres ala
Alas tips: Sufozija
Atrašanās vieta: Gaujas Senlejā, Lejpus Krimuldas
Ķeizarskats
Ķeizarskats – atrodas 300m uz R no Ķeizarkrēsla otrpus Laurenču gravai. Nosaukums šīm vietām radies sakarā ar to, ka te 1862.gadā pabijis Krievijas cars Aleksandrs II. Viņš_
Krimuldas pilsdrupas
Krimuldas pilsdrupas apskatāmas pie Vikmestes upītes gravas. Pirms 1312.g. celtā pils līdz 1566.g. piederējā Rīgas domkapitulam. Plašo pagalmu ietvēris 1,5 m biezs aizsargmūris. Pili izpostīja_
Gūtmaņa ala
12 m augstā, ap 50 m platā atsegumā Gaujas senkrastā - plašākā Latvijas ala.
Sena kulta vieta, pat 19. gs. sākumā vēl slepus te ziedoja elku dieviem. Alas garums 18,8 m, platums 12_
Piķenes krauja un alas
Ap 1 km gara krauja, līdz 80 m augsta. Kraujā dažāda lieluma atsegumi, avoti, ūdenskritumi un alas. Atsegumu augstums līdz 10 m, platums līdz 170 m.
Auna piere - kraujas A galā, pie vecupes._
Siguldas Romas katoļu baznīca
Siguldas jaunāko baznīcu uzsāka celt 1995.gadā. Pabeidza 1996. gadā. Arhitekts M. Kundziņš.
Paradīzes kalns - Gleznotāju kalns
Viena no skaistākajām skatu vietām Siguldā, kas pieminēta jau 19. gadsimtā vācu valodā izdotajos ceļvežos. No šejienes paveras visskaistākais skats uz Gaujas senleju - līdz 12 km. Pie_
Blusu ala
Atklāta un atrakta 1991. gadā. Garākā zināmā ala Siguldā. Zem alas ieejas izplūst avots. Netālu no ieejas ir tās lielākā zāle, kuras griesti ir līdz 4 m augsti, no zāles ala sazarojas šaurās_
"Bundulītis"
Krimuldas pils
Pils celta atstatu, vecās kungu mājas vietā, Gaujas senlejas malā, pēc 1848.g. vēlā klasicisma formās firstam Paulam fon Līvenam. 20.gs.sāk. tai tika pagarināti sānu korpusi. Pilī saglabājušās_
Kraukļu aiza un ala
Interesants Gaujas svītas smilšakmeņu klinšu ieskauts laukumiņš. Aiza veidojusies no smilšakmens nobrukumiem, kas ir sevišķi lieli pēc ziemas sala, iesākoties pavasara atkusnim. Aiza ir 20 m_
Velnalas klintis
Gauja pret šīm klintīm triecas frontāli, tāpēc te bieži ir nobrukumi. Ja četrdesmitajos gados klinšu pakājē varēja stāvēt, tagad te ir atvars. liela niša blakus Velnalai, skaistas klintis,_
Vējupītes augšējais ūdenskritums
Augstums: 0,5 - 0,6 m
Platums: Ap 8,5 m
Upe: Vējupīte
Pieejamība: Vidēji viegli - var atstāt automašīnu ceļmalā un noiet gar upes kreiso, neapbūvēto krastu ap 300 metrus līdz ūdenskritumam_
Siguldas pilsdrupas
1207.gadā notika pirmā zemes dalīšana starp Rīgas bīskapu un vācu Zobenbrāļu ordeni. Rezultātā Ordenis saņēma zemes Gaujas kreisajā krastā un uzsāka Siguldas (Segewold) pils celtniecību._
Siguldas bobsleja un kamaniņu trase
Šo sporta veidu pirmsākumi Siguldā radušies 19. gs. beigās, kad kņazs Kropotkins savā muižā izbūvēja pirmo ledus ceļu 900 m garumā ar vienu virāžu. Mūsdienu trase uzbūvēta_
Siguldas Jaunā pils
Patreiz apskatāmās muižas centra ēkas celtas 1878. g. - 1881. g. muižas īpašnieka kņaza Kropotkina ģimenei, būvmeistars J. Meņģelis. Tornis paaugstināts 1937. g., arhitekts_
Tilts pāri Gaujai Siguldā
Dzelzsbetona arkāžu konstrukcijas tilts celts 1937. gadā., arhitekts prof. K. Gailis , atjaunots 1950. g. Garums 153 m, augstums virs upes līmeņa 16,5 m.