|
Talsu Romas katoļu baznīca |
Pirmā katoļu lūgšanu kapela atradās Livonijas ordeņa uzceltajā pilī. Maza koka baznīciņa vēstures hronikās minēta 1403. gadā, nodedzināta 1567. gadā, un katoļi ar Kurzemes hercoga_ |
|
Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca |
Talsu luterāņu baznīca celta ap 1731. g. skaistā vietā Baznīckalnā. 19.gs. beigās tā paplašināta un pārbūvēta, iegūstot romāņu un gotikas stila apveidus. |
|
Talsu novada muzejs |
Vienā no deviņiem Talsu pakalniem — Tiguļu kalnā stalti izslējies nams, kurā darbojas Talsu novada muzejs. Par muzeja dzimšanas gadu uzskatāms 1923. gads, kad K. Mīlenbaha ielā 19,_ |
|
Dzirnavkalns (87m) |
|
|
Piemineklis 1905. -1907. g. revolūcijas dalībniekiem |
Atklāts 1980 gadā. Tēlniece O. Nigule. |
|
"Dzīvības aplis, nāves ēna" - piemiņas vieta |
Piemiņas vieta 1997. gada 28. jūnija Talsu traģēdijas upuriem. Tēlnieks Ojārs Feldbergs, arhitekts Jānis Lejnieks un dendrologs Andris Zvirgzds. |
|
Talsu baptistu baznīca |
Baptistu draudze Talsos dibināta 1876. gadā. Baznīcas iesvētīšanas dievkalpojumā 1936. gadā svētīja jaunuzcelto dievnamu (arhitekts Artūrs Spīgulis). Tā būvēta par draudzes līdzekļiem un_ |
|
|
|
Vilkmuižas ezers |
Ezera garums - 800m, platums - 200 m, lielākais dziļums - 13 m. Ezera austrumu krastā, tagadējās Ezera ielas rajonā, 11. - 14. gs. atradusies kuršu kulta vieta mirušo sadedzināšanai. Tos_ |
|
Ķēniņkalns |
Teika vēstī, ka zem kalna apglabāts ķēniņš un zeme tam sanesta ar cepurēm.
19.gs. Ķēniņkalnā tika ierīkots parks. |
|
Sauleskalna estrāde |
|
|
Piemineklis brīvības cīnītājiem "Koklētājs" |
Piemineklis brīvības cīnītājiem "Koklētājs" atrodas Ķēniņkalna pakājē. Tas atklāts 1996.gadā, tā autors ir tēlnieks Kārlis Zemdega, tēlnieks Vilnis Titāns. |
|
Baznīckalns |
|
|
Vilkmuižas kalns (77m) |
|
|
Talsu Septītās dienas adventistu baznīca |
19. gadsimta vidū reformācijas turpinājumā radās adventistu kustība. Talsos adventes vēsts ienāca pēc Pirmā pasaules kara. Jau no 1923. gada adventisti pulcējās īrētās telpās. 1999. gadā_ |
|
|
|
Talsu pilskalns |
Pilskalns bijis apdzīvots 10.-14. gs. un šeit atradies viens no vislabāk nocietinātajiem un lielākajiem Kursas pilskalniem. Izrakumos atrastas ap 4000 senlietas. |
|
Tiguļu kalns (105m) |
Pastāv uzskats, ka senatnē Talsos atradies kulta vietu komplekss, kas izvietots uz septiņiem pakalniem - Tiguļkalns ir viens no elementiem.
Vēlākos gados (1883-1885), Tiguļkalnā_ |
|
Sauleskalns (94m) |
|
|
Leču kalns (83m) |
|
|
Krievragkalns (79m) |
|
|
Villa Hochheim (Oktes barona vasaras māja) |
19. gadsimta 2. pusē šeit Nurmuižai piederošo zemesgabalu rentēja Tiguļu dzimta. Kad šo saimniecību 1880. gados īpašumā ieguva Oktes barons Georgs fon Firkss, tika nojauktas Tiguļu - Upseju_ |
|
Talsu sinagoga |
Ebreji Talsos ieceļoja 18. gadsimta beigās, kad bija saņēmuši gubernatora atļauju uzturēties Kurzemē. 1844. gadā Talsos jau bija ebreju lūgšanu nams. Pašreizējo izskatu sinagoga ieguvusi ap_ |
|