|
Turaidas pils |
Pils celtniecība sākta 1214. gadā pēc Rīgas arhibīskapa Alberta rīkojuma nodedzinātās lībiešu vadoņa Kaupo koka pils vietā. Tika uzbūvēta nocietināta pils “castellum”,_ |
|
Veczemju klintis (Mantiņu), sarkanās klintis |
200 m garas un 3-4 m augstas smilšakmens kraujas pie Veczemjiem. Irdenos slāņus vago plaisas un seklas alas. Šajā vietā uzņemti skati latviešu mākslas filmām "Nakts bez_ |
|
Lauču dižakmens |
Lielākais Vidzemes piekrastes akmens ( augstums 2,15m, apkārtmērs - 12,3m). Stāsta, ka 70t smagais ieceļotājs no Dienvidsomijas ar ledu iznests no jūras 1853.gadā. Turpat netālu atrodas arī Mazais_ |
|
Ziedleju klintis |
Līdz 8,5 m augstas, ap 40 m platas klintis - Gaujas svītas smilšakmens. Skaistas, kaut arī nelielas sarkanīgas klintis. No Gaujas ceturtdaļu kilometru tālu, aiz meža un dūksnājiem. Divas_ |
|
Cīruļu iezis un Blusu ala |
Nogāzes pamatnē neliela, dzeltenīga klints, kuras augstums sasniedz 8 m, platums - 200 m. Tajā niša, avots un 55 m garā Blusu ala. Klintis viegli pieejamas tikai no vienas puses, kādreizējās vecupes_ |
|
Pētera ala |
Ala Gaujas svītas sarkanos smilšakmeņos. Pie alas ved platforma ar margām. Ala novietota augstu virs upītes, dižena ainava. Platums 2,2 m, augstums 5,3 m, grīdas laukums 8 m2. Alas galā šķērsplaisa_ |
|
Daudas un Jodupītes ieleja |
Daudas (Vecdreļļu, Lākturupītes) ūdenskritums: Daudas augštecē, starp Klētniekiem un Vecdreļļiem, 100 m augšpus Cūkaiņu upītes ietekai. Skaists ūdenskritums. Pirmā pakāpe 0,5_ |
|
|
|
Pietraga (Mačperu) Sarkanās klintis |
Lielākās Salacas lejteces klintis, viens no ainaviskākajiem smilšakmens atsegumiem Latvijā. Līdz 10 m augstās un ap 400 m garās Sarkanās klintis sauktas arī par Pietragu, Pietraga klintīm,_ |
|
Lībiešu upuralas |
Svētupes labajā krastā 14km no grīvas - pie "Kuiķuļiem", 100 m augšpus tilta atrodas visbagātāko vēstures liecību alas un ir vienas no visgarākajām Latvijā - 46 un 19,5 m.
Alas viedojušās_ |
|
Vīksnu alas |
Platums 1,5 m, augstums 2,1 m, grīdas laukums 41 m2. Ala izveidojusies ap 5 m augstā dzeltena smilšakmens iezī, krasta augstums te - 12 m. Uzskata, ka ala te radusies tikai 20. gs. 2. pusē, avota iztekas_ |
|
Lielais akmens (Runtiņa avotakmens) |
Lielais akmens senajos nostāstos dēvēts arī par Velnakmeni. Uz tā tupējis Velns, vērodams gaujmaliešus. Protams, ka arī šeit, tāpat kā citur, viņu iztraucējis gailis! Lielais akmens ir aizsargājams_ |
|
Gūtmaņa ala |
12 m augstā, ap 50 m platā atsegumā Gaujas senkrastā - plašākā Latvijas ala. Sena kulta vieta, pat 19. gs. sākumā vēl slepus te ziedoja elku dieviem. Alas garums 18,8 m, platums 12_ |
|
Piķenes krauja un alas |
Ap 1 km gara krauja, līdz 80 m augsta. Kraujā dažāda lieluma atsegumi, avoti, ūdenskritumi un alas. Atsegumu augstums līdz 10 m, platums līdz 170 m. Auna piere - kraujas A galā, pie vecupes._ |
|
Kalna Klauku ala un avots |
Divas alas Baltā - 8 m gara un Jaunā - 23 m gara, no abām alām izplūst spēcīgi avoti.
Klintis augšpus Kalnaklaukām - līdz 12 m augstas, baltas klintis. Te avots ar Balto alu. Balts Gaujas_ |
|
|
|
Ežurgu Sarkanās klintis |
Burtnieku svītas smilšakmens atsegums, līdz 3,5 m augstas, ap 50 m platas. Klinšu ziemeļu daļā ar ūdenskritumu jūrā ietek Ežurga. Klintis ir skaistā, sarkanā krāsā. Ziemeļu daļā, uz ziemeļiem_ |
|
Svētciema akmeņu saliņa |
|
|
Ezernieku karsta kritenes |
Liela karsta kriteņu sistēma ģipšainajos Salaspils svītas iežos, karsta izcelsmes ezeri. Gravveida un piltuvveida karsta kritenes. Grava ZR no "Ezerniekiem" ir 100 m gara, 10 m plata, ap 6 m dziļa._ |
|
Dolesmuižas atsegums |
Tipisks augšdevona Daugavas svītas slāņu griezums. Daugavas svītu veido Altovas un Buregu ridas. Atseguma lejasdaļā atsedzas Katlešu svīta. Rīgai pārsteidzoši tuvs_ |
|
Kraukļu aiza un ala |
Interesants Gaujas svītas smilšakmeņu klinšu ieskauts laukumiņš. Aiza veidojusies no smilšakmens nobrukumiem, kas ir sevišķi lieli pēc ziemas sala, iesākoties pavasara atkusnim. Aiza ir 20 m_ |
|
Velnalas klintis |
Gauja pret šīm klintīm triecas frontāli, tāpēc te bieži ir nobrukumi. Ja četrdesmitajos gados klinšu pakājē varēja stāvēt, tagad te ir atvars. liela niša blakus Velnalai, skaistas klintis,_ |
|
Saltavots |
Avota debits ir 2 miljoni litru diennaktī, temperatūra - 5 grādi. Izveidojies Lorupes stāvajā labajā krastā, veido avotcirku. Ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras, un lejāk, noplūstot_ |
|