 |
| Slokas luterāņu baznīca |
| Celta 1851.gadā. Pārbūvēta 1869. un 1903.gadā. Baznīcas zvans bijis baronu fon Firksu īpašums. Mākslas piemineklis - altārglezna "Kristus svētī bērnus" (19.gs., A.Hanišs)._ |
 |
| Latvijas Apvienotā metodistu baznīca |
|
 |
| Pareizticīgo Kristus dzimšanas Rīgas katedrāle |
| Celta arhitektā R.Pflūga uzraudzībā laikaposmā no 1876-1884. gadam. Pēckara gados no 1964.-1990. gadam šajā ēkā atradās "Zinību nams"un planetārijs, kā arī viena no vispopulārākajām tā_ |
 |
| Rīgas Grebenščikova vecticībnieku baznīca |
| Grebenščikova vecticībnieku baznīca ar klosteri celta 1814.gadā. Tās zvanu tornis ar eklektisma un jūgendstila elementiem celts 1906.gadā. Tornim ir vienīgais Rīgā apzeltītais kupols. Grebenščikovas_ |
 |
| Rīgas Mateja baptistu baznīca |
|
 |
| Rīgas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca |
|
 |
| Rīgas Svētā Jāzepa Romas katoļu draudze |
| 1937. gadā tika nopirkta koka ēka Embūtes ielā 12/14, savā laikā tā tika izmantota kā kino zāle, vēlāk kā noliktava. Šī māja tika atremontēta un piemērota baznīcas vajadzībām._ |
|
|
 |
| Evaņģēliski Luteriskā jaunās svētās Ģertrūdes baznīca |
| Celta 1906.gadā pēc V.fon Strīka projekta neoromantisma stilā ar 69 m augstu torni Brīvības un Cēsu ielas sadurē pie Tallinas ielas. Kopš 1911. gada baznīcas altāra daļu papildina J.Rozentāla_ |
 |
| Latvijas Jaunapustuliskā baznīca |
|
 |
| Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca |
| Rīgas svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra baznīca ir unikāls XIX gadsimta pirmā ceturkšņa pareizticīgo dievnamu koka arhitektūras piemineklis un arī viena no godātākajām un_ |
 |
| Rīgas Kristus karaļa Romas katoļu baznīca |
|
 |
| Rīgas Sv. Alberta Romas katoļu draudze |
|
 |
| Rīgas Sv. Trijādības pareizticīgo katedrāle |
|
 |
| Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca |
| Iesākumā šeit atradās kapela. Baznīcas celtniecība sākās no 1777. gada 28 aprīļa. 1812. gadā baznīca palika neskarta. Šeit 1845. gada 29. aprīlī, priesteris Jēkabs Mihailovs_ |
|
|
 |
| Evaņģēliski Luteriskā svētā Pāvila draudze |
|
 |
| Ogres Sv. Meinarda Romas Katoļu baznīca |
| Celta 1997. gadā, arhitekts L. Šmits. Baznīcā atrodas 1901. gadā būvēts altāris - dāvinājums no Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas Rīgā - valsts nozīmes mākslas piemineklis. |
 |
| Pareizticīgo Sv. Dievmātes pasludināšanas Rīgas baznīca |
| Sākotnēji šajā vietā bijis koka dievnams, kas savukārt celts 1778.gadā. Esošās baznīcas pamatakmens likts 1814.gadā, bet celtniecība pabeigta 1818.gadā, pēc T.G.Šulca projekta. Baznīcas_ |
 |
| Rīgas Krusta Evaņģēliski Luteriskā baznīca |
| Celta 1909. gadā pec Vilhelma Bokslafa un Edgara Frīzendorfa projekta. Tai laikā, kad sakrālaja arhitektūra valdija Jūgenstils, neogotika un neoklasicisms, šī baznīca izceļas ar vaisai_ |
 |
| Rīgas Sv. Franciska Romas katoļu baznīca |
| Tā ir viena trim baznīcām Rīgā, kuras ēka būvēta nevis ar vienu, bet gan ar diviem torņiem. Doma par tās celšanu radusies 1888.gadā, tad arī izveidoja Komiteju, kuras uzdevums bija naudas savākšana_ |
 |
| Rīgas Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca |
| Baltās baznīcas bākuguns iedegas uz 2-ām sekundēm ar pārtraukumu 2-as sekundes. Redzama 4 jūras jūdzes. Bākuguns laterna atrodas baznīcas zvanatorņa logā. Baltās baznīcas bakuguns ir viena_ |
 |
| Rīgas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca |
| Baznīcu uzsāka celt 2001.gadā augustā. To atklāja 2004.gadā aprilī. No sākuma dievkalpojumi notika nelielajā telpā, tikai 25.12.2005 atklāja lielo zāli ar altārgleznu ''Jēzus iet pa_ |
|
