|
Alūksnes Sv. Bonifācija Romas katoļu baznīca |
Alūksnes katoļu dievnams iesvētīts 2001.gadā. Ēkas arhitekts A.Krusts, atsacījies no Latvijas baznīcu arhitektūrā viesbiežāk sastopamā garenplāna un torņa ēkas galvenajā fasādē, kas ļauj_ |
|
Granīta obelisks (rotonda) Tempļakalnā |
Granīta obelisku 1799.gadā licis uzcelt Burhards fon Fītinghofs sava tēva piemiņai. Uz tā postamenta bijusi piestiprināta marmora plāksne ar uzrakstu vācu valodā: Labākajam tēvam, cilvēku draugam_ |
|
Mauzolejs |
Mauzolejs atklāts 1832.gada 18.janvārī kā Fītinghofu dzimtas kapenes. Celtne ir interesanta ar ampīra stila norieta iezīmēm un būvēta pēc Lejassilēzijas arhitekta Krauzes zīmējuma. Pusapaļas_ |
|
Kanceles namiņš |
Kanceles namiņš ir kokiem apaudzis uzkalns, uz kura atradusies pirmā Alūksnes koka baznīca, kas nodegusi Ziemeļu kara gados. Kanceles vietā vēlāk ticis uzcelts granīta monuments, no kā cēlies_ |
|
Ates jeb Ottes ūdensdzirnavas |
Ūdensdzirnavu komplekss ir rajona nozīmes arhitektūras piemineklis, tās vēl joprojām ir darba kārtībā – maļ, bīdelē, grūbo un gatavo putraimus. Tikai dzirnavu ēkas sešās istabās_ |
|
Palpiera naudas akmens |
Palpiera ezera R krasta nogāzē gulošais akmens saistīts ar nostāstiem par zviedru kareivjiem, kas zem akmens paslēpuši naudu. Akmens ir 3,6 m garš, 3 m plats un 2,3 m augsts. Netālu atrodas Ziemeļu_ |
|
Livonijas ordeņa pilsdrupas |
Pils celta 1342.gadā Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilēvena laikā Alūksnes ezera lielākajā salā. Cietoksnis ar 1,85m bieziem laukakmens mūriem un 8 torņiem bijis viens no ordeņa stiprākajiem_ |
|
|
|
Alūksnes ezers |
Alūksnes ezers atrodas Alūksnes augstienē 183,6 m virs jūras līmeņa. Tā garums 6,6 km, lielākais platums 4 km. Apkārtne ir pauguraina, tāpēc krasti vietām izteikti stāvi. Ezerā ir 4 salas._ |
|
Eola templis |
Eola templis celts 18.gs. 90-tajos gados un veltīts grieķu vēja dievam Eolam. Tempļa vidū uz granītakmens postamenta agrāk atradusies arī Eola figūra. Templis veidots no kaltiem akmeņiem, kuros_ |
|
Palmu māja |
Par Palmu māju tikusi dēvēta bijusī Alūksnes muižas oranžērija, kurā kādreiz audz'etas palmas. Tā celta 18.gs. beigās un tajā baroka stils apvienojas ar klasicismu. Sākotnēji palmu mājai_ |
|
E. Glika skolas vieta |
Iepretim Kanceles kalniņam atradusies 1683. gadā E.Glika dibinātā pirmā skola Vidzemē latviešu zemnieku bērniem, kura nopostīta Ziemeļu kara laikā 1702.gadā. 1983.gadā šeit uzstādīts_ |
|
Opekalna (Apekalna) evaņģēliski luteriskā baznīca |
Visaugstāk virs jūras līmeņa uzceltā baznīca (1774-1779) Latvijā. Nozīmīgs Ziemeļvidzemes 18.gs. baroka un klasicisma formās celta dievnama paraugs. Pirmā Opekalna draudze šeit minēta_ |
|
Drusku pilskalns |
Viens no stāvakajien pilskalniem Latvijā. Ta augstums 246 m vjl. un 80 m virs D esošā Pilskalna ezera līmeņa. No pilskalna un 3 klajajiem pauguriem uz Z no tā paveras brīnišķīgs skats uz Alūksnes_ |
|
Tempļa kalns |
Tempļa kalns senākā apdzīvotā vieta Alūksnes rajonā, kura virsotnē atrodas Slavas templis - granīta rotonda (1807).
Tempļa kalns atrodas Alūksnes ezera Dienvidrietumu krasta pussalā._ |
|
|
|
Barona Fītinghofa muižas Jaunā pils |
Celta 1859-1863.gadā angļu neogotikas stilā ar bagātīgi veidotu kaļķakmens fasādes daļu pēc barona fon Fītinghofa pasūtījuma. Būvdrabus vadījis Prūsijas arhitekts Polinauss. Galvenā fasāde_ |
|
Aleksandra paviljons |
Aleksandra paviljons celts 19.gs. sākumā. Tas esot būvēts par godu Krievijas caram Aleksandram I, kad viņš caur Vidzemi atgriezdamies Pēterburgā 1822.gadā pabijis arī Alūksnē. Tomēr,_ |
|
Alūksnes pareizticīgo baznīca |
Baznīca celta 1895.gadā eklektisma stilā. Baznīcas torņus vainago nelieli sīpolveida kupoli. Tās arhitektūrā jūtama stilizācija, pakļaušanās laikmeta prasībām.
Dievnama interjers veidots_ |
|
Alūksnes TIC |
|
|
Maraspēdas akmens |
Uzkāpjot Dievakalnā (Dievu kalnā) tā virsotnes mežainajā daļā meklējiet Maraspēdas akmeni: 2,7 m garaja un 2,3 m platajā akmenī redzami vairāki iedobumi, kas atgādina pēdu nospiedumus._ |
|
Dēliņkalns |
Augstākais Alūksnes augstienes un Ziemeļvidzemes paugurs. Sniega sega šeit saglabājas ilgāk nekā citviet Latvijā. Dēliņkalna nogāzēs ierīkotas vairākas kalnu slēpošanas trases. |
|
Glika ozoli |
1685.gadā E. Gliks - vācu mācītājs, literāts un pedagogs, pārtulkoja Jauno derību, bet 1689.gadā - Veco derību. Par piemiņu paveiktajam darbam, viņš muižas parkā, pretim dzīvojamai_ |
|