 |
| Trikātas viduslaiku pilsdrupas |
| Abulas labajā krastā stāvajā latgaļu pilskalnā 14.gs. ordenis uzcēla mūra pili, ko iespējams nopostīja Ziemeļu kara laikā. Teika stāsta, ka uz Trikātas centrā esošās ordeņa pils_ |
 |
| Mūrmuiža |
| Pirmās rakstītās ziņas par to, ka ir pastāvējis atsevišķs neliels Mūrmuižas novads ir no 17. gs. 1680. gadā muižu redukcijas laikā zviedru valdība Kārlim Gustavam atņēma visas muižas Vidzemē_ |
 |
| Pekas kalns |
| Pekas kalns jeb Pilskalns ir viena no visvairāk pētītajām leģendārā Beverīnas pilskalna iespējamās atrašanās vietām. Tas meklējams Gaujas kreisajā krastā uz dienvidiem no Valmieras_ |
|
|
 |
| Trikātas evaņģēliski luteriskā Sv. Jāņa baznīca |
| Baznīca celta 1694. gadā. Baznīcā atrodas vairāki ievērojami mākslas un vēsti=ures priekšmeti, t.sk. glezna “Svētais vakarēdiens” un altāris (18.gs 1. puse). |
 |
| Trikātas mācītājmuiža |
| Mācītājmāja atrodas pretī Trikātas Sv.Jāņa luterāņu baznīcai. Ēka celta 1804.gadā. Trīstraktu pusotra stāva taisnstūra laukakmeņu un ķieģeļu mūra ēka ar divslīpņu kārniņu jumtu_ |
 |
| Strenču krāces |
| Strenču krāces sākas lejpus Strenčupītes ietekai Gaujā, tās veido vairākos posmos noslāņojušies laukakmeņi.Šīs krāces ir lielākās Gaujā. Tiek uzskatīts, ka kracēs ir 6 atsevišķi_ |
|
|
 |
| Atpiļu upurozols |
| Valsts aizsargājamo dižkoku sarakstā tas iekļauts 1977. gadā. Apkārtmērs 8,03 m, vecums 400 gadu. (G. Eniņš. 2008. 100 Dižākie un svētākie). |
 |
| "Baiļi" slēpošanas centrs |
| Ūdenstūrisma sezonā atpūtas bāze "Baiļi" piedāvā pilnu pakalpojumu komplektu, kurā ietilpst laivu vai plostu īre, kā arī dalībnieku un inventāra aizvešana līdz maršruta_ |
 |
| Mūrmuižas nocietinājuma tornis |
| Mūrmuižas centrā saglabājusies 16. gs. beigās celts nocietināts tornis – vienīgais šāda veida dzīvojamās ēkas paraugs Latvijā. Poļu laikos divstāvu mūra ēka saukta par torņa_ |
|
