|
Raiskuma Sarkanās klintis |
Kraujas apakšējā daļā 200 m garumā atsegti 10 m augsti augšdevonu smilšakmeņi. Ieža virsma nelīdzena, izskalojama rievu izrobota un plaisu sašķelta; ir nelielas alas_ |
|
Dāvida dzirnavu avotu ūdenskritumi |
Augstums: Parasti tiek norādīts, ka šo ūdenskritumu augstums ir 7 metri. Šāds varētu būt kopējais pār laukakmeņiem krītošā ūdenskrituma (krāces) augstums tuvāk dzirnavu ēkai. Savukārt_ |
|
Cēsu pils parks |
Skaists parks ar garām kāpņu kaskādēm un Jāņa dīķi ar saliņām uzskatāms par Cēsu pilsētas sākumu, jo šajā pilskalnā 11.-13.gs. atradusies vendu koka pils. |
|
Skolas ēka |
Vecākā skolas ēka, celta 1786.gadā tagad kalpo kā dzīvojamais nams. |
|
Rīgas ielas apbūve |
XIII gs. beigās Rīgas iela veidojās par pilsētas galveno ielu ar bagātīgu arhitektūru un vēsturi. Rīgas ielā aplūkojams vairākums Cēsu vēsturiski un arhitektoniski izcilāko namu. |
|
"Žagarkalns" atpūtas bāze |
Ziemas inventāra noma, snovborda un slēpošanas skola, kafejnīca, bistro un picērija, snovborda parks, bērnu kalns. Sporta pasākumu organizēšana grupām. |
|
Veismaņu parks |
Ainavu parku ar tālām skatu perspektīvām izveidojis fon Blankenhāgens 19.gs.sāk. Muižas parks 2.6 ha ar 13 eksotiem, pēc 2001.gada vētras daļēji nopostīts. Parkā atrodas 2 dīķi, kuri savstarpēji_ |
|
|
|
Dāvida dzirnavu avoti |
Spēcīgu avotu grupa. Kādreiz avotus savienoja grāvis, ko virzīja dambis, un tie darbināja Dāvida dzirnavas. Avoti izplūst no Pļaviņu svītas dolomītiem. Ūdens satur dzelzs hidroksīdus un kalcija_ |
|
Cēsu pilsdrupas |
Bijusī Livonijas ordeņa mestru rezidence; būvēta ~1213-~1240 Cēsu pils drupas ir iespaidīgākais un visautentiskāk saglabājies drupu ansamblis Latvijā. Cēsu pils Livonijas ordenim bija viens_ |
|
Riekstu kalns |
Riekstu kalns uzskatāms par Cēsu pilsētas sākumu, jo 11.-13.gs šeit atradies vendu pilskalns. Tā augstums 18m, platums 50 x 20 metri. Latviešu Indriķa Livonijas hronikā teikts, ka 1206.gadā_ |
|
Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca |
Pareizticīgo baznīca starp Palasta ielu un PIls parku celta 18445.gadā bizantiešu stilā uz Sv.Katrīnas baznīcas drupām, izmantojot tās mūru akmeņus. Dievnamā pie altāra atrodas glezna_ |
|
Līgavas (sarkanā) ala |
Līgavas alu atradīsiet lejpus Cīrulīšu klintīm, kādā Gaujas labā krasta sāngravā. Alas ieejai olveida forma, tās l = 1,9 m, pl = 3,1 m, h = 2,7 m (1996.g.).
Faktiski tā ir mākslīgi_ |
|
Veismaņu muiža |
Senais nosaukums: Weißenstein Arhitektūras stils: historisms Muižas komplekss 17.gs. sastāvēja no koka ēkām. Pašreizējā apbūve veidojusies_ |
|
Skatu vieta |
|
|
|
|
Cēsu Romas katoļu baznīca |
Pārbūvēta no mūra privātmājas 1928.gadā.Pēc 1. Pasaules kara Cēsīs katoļu bija palicis ļoti maz. Tikai pēc pirmā pasaules kara 1915. gadā no malu malām sabrauca bēgļi, viņus apkalpoja_ |
|
Cēsu jaunā pils |
Jaunā pils ir Cēsu pilsmuižas muižnieka dzīvojamā ēka - divstāvu celtne ar mansarda jumtu. Uzcelta 1777.gada reizē ar Jaunās pils torni vecās pils vārtu nocietinājumu vietā. Pilī atrodas_ |
|
Cēsu Sv. Jāņa baznīca |
Baznīca celta 1283. - 1287. g. romānikas stilā kā trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem. 1853.gadā arhitekts P.Kampe un būvuzņēmējs M.Sārums sāk celt 65 m augsto torni. Baznīcas dienvidrietumu_ |
|
Uzvaras piemineklis |
Saukts arī par Brīvības un Kritušo varoņu pieminekli. Pirmo reizi uzbūvēts 1924.gadā (pamatakmens likts 22.jūnijā, monuments atklāts 16.novembrī) kā viena no pirmām Latvijā Brīvības cīņās_ |
|
Jurģukalna dendrārijs |
|
|
Skulptūra "Cīņa ar kentauru" |
Skulptūra "Cīņa ar kentauru" ir izcilā tēlnieka Kārļa Jansona diplomdarbs, ar ko viņš 1925.gadā beidza Mākslas Akadēmiju. Ilgus gadus tas ģipsī darināts glabājies darbnīcā_ |
|
Maija parks |
|
|