 |
| Korkuļu sausgultne un pazemes upe |
| Korkuļu upīte aiz Sērenes zivju audzētavas ir neliela, bet labi izteikta upīte ar smilšainu gultni. Upīte tek pa labi izveidojušos 10 - 15 m dziļu gravu, kas ir negaidīti pirmatnīga,_ |
 |
| Piemineklis I pasaules karā kritušajiem |
|
 |
| Sniķeru vējdzirnavu drupas |
| Seces pagastā bijušas daudzas vējdzirnavas, no kurām vislabāk saglabājušās un atjaunošanas vērtas ir Sniķeru vējdzirnavas. |
 |
| Degļu kalns |
|
 |
| Zilais kalns (139,6) |
|
 |
| Jaunjelgavas luterāņu baznīca (Mārtiņa Baltā baznīca) |
| Baznīca celta 1957. gadā PSRS stilā, jo kad PSRS neatļava vadīt dievkalpojumus, tad baznīca izskatījās kā parasta māja. Pēc 20 gadiem baznīcai piebūvēja torni. Diemžēl, mūsdienās,_ |
 |
| Bebru zīmogakmens |
| 1,8 m garš, 1,6 m plats un 0,2 m augsts pēdakmens, kurā iekalti divi ovāli un kailai cilvēka pēdai līdzīgs nospiedums. |
|
|
 |
| Ādmiņu dižakmens |
| Gneiss. Akmens izmēri: augstums 3,9 metri, garums - 6,1 metrs, platums - 2,5 metri, tilpums - 32 m3. Mērījis A. Opmanis 1997. gada 7. septembrī. Akmeni vairākkārt apdraudējušas cilvēka saimnieciskās_ |
 |
| Seces evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Uzcelta 1792. gadā, pēc tam vairākkārt pārbūvēta. Baznīca ir halles tipa ar piebūvētu torni, kuru noslēdz piramidāla torņa smaile. Tās arhitektūrā dominē gotikas formas. Baznīcas kapos_ |
 |
| Sviļu kalns |
|
 |
| Piemineklis 2. pasaules karā kritušajiem sunākstiešiem |
|
 |
| Brunavas muiža |
| 1898. gadā celtā Hibšberga, vēlāk Brunava muiža, tagad atrodas Jaunjelgavas pilsētas teritorijā Liepu iela 1. Apbūvē saglabājušās 3 skaistas laukakmeņu mājas. |
 |
| Jaunjelgavas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca |
| Baznīca būvēta no granītakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem 1896. – 1897. gadā. Tā kļuvusi par savdabīgu pilsētiņas simbolu, kas labi iekļaujas mazpilsētas ainavā. Baznīcas arhitektūrā_ |
 |
| Sērenes karsta kritenis |
| Lauces upes senielejas krastā atrodošais Sērenes karsta kritenis ir sezonāla avota izplūdes vieta vecās akmenslauztuvēs. Te uzskatāmi redzami Pļaviņu svītas dolomītu slāņu atsegumi._ |
|
|
 |
| Staburags |
| 19,5 metrus augsta un 60 m plata avotkaļķu klints, kuru gadu tūkstošos izveidojis avots. Vienīgā Alpu kreimules atradne Latvijā. Appludināts pēc Pļaviņu HES uzcelšanas 1965. gadā. |
 |
| Daudzeses evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Ievērojamākā un staltākā celtne Daudzses pagastā uzcelta 1825. gadā par grāfienes Šuvalovas līdzekļiem. I un II pasaules karā baznīca īpaši cietusi nebija. II pasaules kara laikā baznīcā_ |
 |
| Siliņkalns |
|
 |
| "Dieva auss" - piemiņas zīme Staburagam |
|
 |
| Jaunjelgavas Romas katoļu baznīca |
| Celta 1902. gadā. Sākotnēji bijusi Bauskas apriņķa Skaistkalnes baznīcas filiāle. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. |
 |
| Seces pagasta vecā skola |
|
|
