 |
| Turaidas pils |
| Pils celtniecība sākta 1214. gadā pēc Rīgas arhibīskapa Alberta rīkojuma nodedzinātās lībiešu vadoņa Kaupo koka pils vietā. Tika uzbūvēta nocietināta pils “castellum”,_ |
 |
| Piemiņas akmens G. Merķelim |
| Esot Lēdurgā varat apskatīt piemiņas akmeni G. Merķelim - rakstniekam un apgaismības ideju paudējam, kurš dzimis Lēdurgā. |
 |
| Kubeseles (Runtiņala) ala |
| Atrodas Krimuldas pagastā, netālu no Krimuldas baznīcas un mācītāja mājas, Runtiņupītes labajā krastā. Teika stāsta, ka šajā alā dzīvojis lībiešu virsaitis Runtiņš, tāpēc ala dažreiz_ |
 |
| Dziesmu dārzs (Tautasdziesmu parks) |
| Parkā izstādītas 25 tēlnieka Induļa Rankas skulptūras. Dainu kalns atklāts 1985.gadā, sagaidot Kr. Barona 150. dzimšanas dienu, kļuvis par tautas trešās atmodas simbolu. Notiek folkloras_ |
 |
| Dainu kalns |
| Viens no Turaidas muzejrezervāta atpazīstamības simboliem ir Dainu kalns – skulptūru dārzs veltīts latviešu folklorai. Tas tika izveidots 1985. gadā, godinot Krišjāni Baronu_ |
 |
| Skandinieku avotiņš |
|
 |
| Jāņavārti |
| Jāņavārti - Braslas labajā pamatkrastā iepretim aizsprostam, augšpus ēkai. 3 - 12 m augsts, vairāk, kā 150 m plats atsegums, sastāv no divām daļām, ar leduskritumu. Smilšakmens te sarkanīgs,_ |
|
|
 |
| Lielais akmens (Runtiņa avotakmens) |
| Lielais akmens senajos nostāstos dēvēts arī par Velnakmeni. Uz tā tupējis Velns, vērodams gaujmaliešus. Protams, ka arī šeit, tāpat kā citur, viņu iztraucējis gailis! Lielais akmens ir aizsargājams_ |
 |
| Mudurgas dižakmens |
| Šis 2 m augstais dižakmens saukts arī par Lēdurgas vai Aģes akmeni. Ar akmeni saistīti dažādi tautas ticējumi, un akmens izvietots tieši āderu krustpunktā. |
 |
| Ledus ala (ala bez nosaukuma) |
| Guntis Eniņš to dēvē par "Ledus alu", jo tajā ilgi pēc ziemas beigām saglabājas ledus. Tā atgādina nišu, pa tās griestiem notek avota straumīte |
 |
| Lēdurgas pareizticīgo baznīca |
|
 |
| Kaupo kapa uzkalniņš |
| Kaupo, šis vārds apvīts leģendām, minējumiem, tas cildināts, nievāts un pelts. Livonijas Indriķa hronikā Kaupo apzīmēts ar titulu "quasi rex et senior Lyvonum de Thoreida" t.i., visu Turaidas_ |
 |
| Buļu iezis |
| Apskatāms, kā pēdējais no iežiem Braslas takā. Varens iezis ar lielu nobrukumu tā vidusdaļā. Atrodas uz upes līkuma, daļa ieža (labā puse) attālinās no Braslas, kur var apskatīt arī divas_ |
 |
| Viešu pilskalns |
|
|
|
 |
| Krimuldas luterāņu baznīca |
| Vecākā baznīca Latvijā. Tā bija viena no pirmajām baznīcām Līvzemē un ar daudzām izmaiņām saglabājusies līdz pat mūsdienām. Arī savā interjerā tā neizceļas ar greznību, tomēr tās_ |
 |
| Lojas pilskalns |
| Lojas upes ievērojamākais iezis ir Lojas, saukts arī par Kaupiņu jeb Asegāles pilskalnu. Tā ir 15 m augsta smilšakmens klints, kas atrodas Lojas upes krastā, netālu no "Kaupiņiem". |
 |
| Turaidas muiža |
| Turaidas muiža rakstos minēta 16. gs. beigās. Muižas administratīvais centrs izveidojās viduslaiku pils pagalmā, bet saimnieciskā daļa atstatu – ceļu, tīrumu un ganību tuvumā. Muižas_ |
 |
| Lēdurgas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Lēdurgas baznīca ar mūra žogu un vārtiem celta 1772. gadā. Šajā baznīcā par mācītāju kalpojis G.Merķeļa tēvs. |
 |
| Virtakas iezis |
|
 |
| Slūnu iezis |
Viena no augstākajām un noteikti iespaidīgākā krauja Braslas senlejā. Te konstatētas Gaujas svītai raksturīgās devona zivju atliekas.
Slūnu iezis noteikti ir viena no augstākajām vertikālajām_ |
 |
| Kubeseles pilskalns |
|
|
