|
Ānfabrikas klintis |
|
|
Tītmaņu iezis |
Ļoti skaistas, līdz 12 m augstas, ap 200 m platas ēnainas klintis, Gaujas svītas smilšakmens
Klintis ir puskilometru no upes - tās atrodas vecupes ezeriņu krastā. Piekļūt te var tikai ejot_ |
|
Jaunķempju muiža |
1888.gadā muižas īpašnieks barons Sigismunds Volfs. 1922.gadā muiža piederēja Volfgangam Klotam, pēc tam muiža pāriet valsts pārziņā. 1924.gadā īpašumu piešķīra operdziedātājam_ |
|
Cecīļu (Sesīļu) iezis |
Kumadas kreisajā krastā, apm. 1 km augšpus Kumadas ietekas Amatā atrodas Cecīļu klintis, kas ir vairāk kā 10 m augstas un nepilnus 100 m garas. Tajās redzamas nelielas nišas - tā sauktie Velna_ |
|
Bijušais slepenais pazemes vadības komplekss (Līgatnes pazemes bunkuri) |
Viena no stratēģiski svarīgākajām vietām padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā. Spēcīgākā autonomā saimnieciškā struktūra ar visu nepieciešamo un vismodernāko tā_ |
|
|
|
Līgatnes Lustūzis |
|
|
Līgotņu ala |
Gaujas kreisā pamatkrasta Tītmaņu iezī lejpus Tītmaņiem atrodas Līgotņu ala. Sarkanīgā smilšakmens ala atrodas samērā augstu virs vecupes, Tītmaņu ieža vidusdaļā. Tās l = 16,7 m, pl =_ |
|
Līgatnes dabas takas |
|
|
Ratnieku grava |
|
|
Jumpravu iezis |
Leģenda vēsta, ka no šā ieža Gaujā iekritis zirga pajūgs ar vairākām jaunavām, kuras noslīkušas dziļajos atvaros zem ieža. No tā laika tad arī dēvējuši šo vietu_ |
|
|
|
Spriņģu iezis |
Varena smilšakmens klinšu siena Gaujas kreisajā krastā pirms Līgatnes. Ar vairākiem pārtraukumiem tā stiepjas 600 m garumā. Klinšu lielākais augstums 21 m. Skaistākais skats uz Spriņģu iezi_ |
|
Ķempju evaņģēliski luteriskā baznīca |
Celta 1841.gadā, 1882.gadā atjaunota. Baznīcas altāris un kancele veido mākslinieciski vienotu kompleksu, kas Latvijas baznīcās atgadās ne pārāk bieži. |
|
Ķempju grava |
|
|
Līgatnes pārceltuve par Gauju |
Vienīgā saglabājusies Gaujas pārceltuve - prāmis. Kādreiz šāda veida ierīce bija galvenais pārcelšanās līdzeklis pāri Latvijas upēm. Prāmi veido divas pēc katamarāna principa paralēli_ |
|
"Vienkoču parks" |
Vienkoču parka galvenais mērķis ir popularizēt dabas materiālu izmantošanu. Kā viens no svarīgākajiem dabas materiāliem ir koks, no kā arī top vienkoču izstrādājumi. Parkā aplūkojami_ |
|