|
Ludzas Vissvētās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudze |
Baznīcu ļoti viegli atrast - 1845. gadā krievu klasicisma stilā celtā baznīca rotājas pašā vecpilsētas centrā. Baznīca tiek restaurēta no ārējās puses - tas kupoli patreiz ir spilgti_ |
|
Ludzas Romas Katoļu baznīca, Karņicku kapella, Svētās Marijas statuja |
Pirmā katoļu baznīca bija celta 1687. g., taču tā nodega drīz pēc celtniecības beigām. 1738. gadā uzcēla jaunu koka baznīcu baroka stilā, taču arī šis dievnams nodega 1938. g. lielajā_ |
|
Divkšu pilskalns |
Divkšu pilskalns atrodas Nirzas pagastā. Tas ir sens, 10. gs. latgaļu pilskalns ar izteiktām sagalbājušamies aizsardzības vaļņu sistēmu. Apkārt ir skaists mežs. Ejot pa taciņu,_ |
|
Ludzas luterāņu baznīca |
Pirmā luterāņu baznīca rakstu avotos minēta 1599. g. Tagadējā baznīca celta 1864. - 1866. g., tās tornis būvēts 1931. g. |
|
Istalsnas Kunga Jēzus apskaidrošanās Romas katoļu baznīca |
Pirmo baznīcu Istalsnā no koka 1800.gadā uzcēla grāfs Sokolovskis. Tā pastāvēja līdz 1938.gadam. 1939.gadā uzcēla tagadējo baznīcu, un tā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. |
|
Vertulovas Sv. Dievmātes piedzimšanas pareizticīgo baznīca |
Dokumentālās liecības par baznīcas dibināšanu nav. Ir zināms, ka 1783. gadā šajā vietā stāvēja uniātu (austrumu katoļu) baznīca. 1836. gadā no māla un paegļu zariem tika uzcelta_ |
|
Raipoles Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca |
Pirmo baznīcu cēla dominikāņi 1699. gadā, bet pēdējo - pelēku mūra dievnamu - 1932. gadā iesvētījis dekāns A.Urbšs. Tā ir klasiska, pamatīga trīsstāvu celtne ar jaušmu lauku_ |
|
Ludzas vecticībnieku baznīca |
Zaļais koka dievnams būvēts 20.gs.30.gados. Dievnamā ir vairāki mākslas priekšmeti. |
|
|
|
Ludzas pilsdrupas |
14.gs. beigās zemesragā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Livonijas ordenis uzcēla varenāko mūra pili Latgalē. Tā bijusi trīsstāvu celtne ar sešiem torņiem, trīs vārtiem un divām priekšpilīm._ |
|
Vecslabadas Kristus augšāmcelšanās pareizticīgo baznīca |
Vecslabadas jeb Istras pareizticīgo baznīcas pilnais nosaukums ir Kristus Augšāmcelšanās baznīca. Uzcelta 1908. gadā, tā ir lielākā lauku pareizticīgo baznīca Latvijā. Arhitektoniski_ |
|
Ludzas pilsētas ezeri |
Ludzas pilsētu Pilsētu apskalo 5 ezeri – Lielais Ludzas ezers (8,46 km2), Mazais Ludzas ezers (0,37 km2), Dunakļu ezerzs, Zvirgzdenes ezers un Runtortas ezers. Tāpēc Ludzu dēvē arī par Zilo ezeru_ |
|
Pildas Romas katoļu baznīca |
1699. g. Pasienes dominikāņi Ņukšu centrā uzcēla kapliču, savukārt 1765. g. muižnieks Hilzens tās vietā uzcēla jaunu baznīcu. Kad tā kļuva par šauru, 1922. - 1926. g. uz vecajiem_ |
|
Jaunās Slobodkas pareizticīgo baznīca |
|
|
Rundānu Sv. Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca |
|
|
Pentjušu pilskalns |
Pentjušu pilskalns ir liela Latgales augstienes paugura augstākā daļa (225,8 m vjl), kas paceļas līdz 47 m virs tuvējās apkārtnes. Kalnam ir stāvas, gravu saposmotas nogāzes. No kalna paveras_ |
|
Briežu aploks "Ozero" |
|
|
|
|
Brodaižas Romas katoļu baznīca |
Pirmo kapliču Brodaižos uzcēla Pasienes dominikāņi 17. gs., bet tagadējā mūra baznīca ar ļoti biezām akmens sienām celta 1813. gadā ar Brodaižas muižkunga K.Kiborta līdzekļiem. Tā ir vienjoma_ |
|
Vecslabadas baznīcas kalna pilskalns |
Vecslabadas ciema centrā atrodas senais pilskalns ( augstums 10m ). Kalnā atrodas pamesta pareizticīgo baznīca. |
|
Nirzas ezers |
Nirzas ezers atrodas Nirzas pagastā. Tas ir viens no skaistākajiem un atpūtai piemērotākajiem ezeriem Ludzas rajonā. Pie tā ir izveidojusies laba infrastruktūra tūristiem.
Šis tīrais ezers ar_ |
|
Ludzas Novadpētniecības muzejs |
Ludzas Novadpētniecības muzejs ierīkots Napoleona karu varoņa ģenerāļa Kuļņeva mājā. Tas ir bagātākais Latgales muzejs, kas ataino novada vēsturi no akmens laikmeta līdz mūsdienām.Muzejā_ |
|
Brigu Vissvētākās Trīsvienības katoļu baznīca |
Baznīca ir koka celtne, kas celta pirmās koka baznīcas (1698) vietā. 1866.gadā krievu valdība to atņēma katoļiem un nodeva pareizticīgiem, bet kopš 1920.gada baznīcā atkal notiek katoļu_ |
|
Jāņa Kristītāja Brodaižas pareizticīgo baznīca |
Viens no senākajiem dievnamiem Latgalē, pārbūvēts 1832., 1855. un 1926. gadā. Baznīca rotāta ar skaistiem kokgriezumiem. |
|
Istras Romas katoļu baznīca |
Pamati jaunās mūra baznīcas būvei tika likti Vecslabadā 1933. gadā. Tos 1933. gada 27. augustā iesvētīja toreizējais Ludzas draudzes dekāns, vēlākos gados bīskaps Antonijs Urbšs. Dievnams_ |
|