 |
| Dauģēnu klintis un alas |
| Līdz 15 m augsts, ap 100 m plats Burtnieku svītas smilšakmeņu atsegums. Klintīs atrodas X alas. Klinšu vidusdaļā ir t.s. balkoniņs, no kura paveras skaists skats. Vāji cementēts,_ |
 |
| Ramatas lielakmens |
| Akmens garums 5,9 m, platums 3,8 m, augstums 3,3 m, apkārtmērs 17,4 m, kopējais tilpums 35 m3. Vidēji kristālisks pelēks gneisveida granodiorīts ar vidējkristālisku struktūru un īpatnēju rakstu._ |
 |
| Govs ala un avots |
| Burtnieku svītas smilšakmens. Unikāls sufozijas veidojums - milzīga klinšu loka nojume ar alu un avotu. Alas grīdas laukums 200 m2. Spēcīgs avots, tecēdams ar lielu līkumu gar smilšakmeņu sienu,_ |
 |
| Mazsalacas Svētās Annas luterāņu baznīca |
| Sv. Annas luterāņu baznīca - baznīcas celtniecības pirmsākumi meklējami jau 14. gs. Savu tagadējo izskatu tā ieguva pēc pārbūves 1890. g. Baznīcā atrodas Rihtera gleznas "Kristus un Pēteris"_ |
 |
| Eņģeļu ala |
| Salacas kreisajā krastā ir skaista ala, ko sauc par Eņģeļu alu. Par to stāsta sena teika -
Dievs, redzēdams, ka Vells rauj cilvēkus Salacā, nosūtījis virs zemes eņģeli, kurš dzīvo Eņģeļu_ |
 |
| Velna pagrabs (ala) |
| Mazsalacas Velna ala (pagrabs) - Neļķu klintīs. 16 m gara kulta ala. Ievērojams tūrisma objekts, kulta vieta. Šaura ieeja - kā 1,2 - 2,0 m augsts, 6 - 7 m garš tunelis, plaša telpa dziļumā. Platums_ |
 |
| Silmaču dižakmens |
|
|
|
 |
| Neļķu klintis un alas |
| Neļķu klintis - krāšņas klintis, ar lielu formu bagātību, 2 alas, izcila ainava. Klintis ir labiekārtotas: kāpnes, takas, margas, autostāvvieta. Teritoriju apvij teikas. Klinšu A daļā neliels_ |
 |
| Bezdelīgu klintis un alas |
| Ļoti krāšņas klintis ar alām, nišām, pārkarēm. Darbojas aktīvi sānu erozijas procesi, jo smilšakmens ir ļoti nenoturīgs. Ķīļveidīgu, horizontāli slāņotu (40 - 60 cm biezu) un diagonāli,_ |
 |
| Gudzonu ala |
| 27 m gara ala Burtnieku svītas smilšakmenī. No alas izplūst spēcīgs avots. Platums 3,5 m, augstums 2,6 m, grīdas laukums 40 m2. Augstums pie ieejas 2 m, platums 5 m. Dzeltenīgs smilšakmens. Dziļumā_ |
 |
| Sezonāls ūdenskritums Bezdelīgu klintīs |
Augstums: Ne vairāk, kā 3,6 m
Platums: Neliels
Ūdenstece: Sezonāls strautiņš
Atrašanās vieta: Skaņkalnes pagastā, Bezdelīgu klintis Salacas kreisajā krastā. Klintis šķeļ divas graviņas,_ |
 |
| Mazsalacas Upurala |
|
 |
| Skābuma ķērne |
| Velna Skābuma ķērne - 18 m gara ala ar dziedniecisku avotu. Saistās ar nostāstiem, vēl tagad ūdeni uzskata par dziedniecisku. Sens un ievērojams tūrisma objekts. Platums 1 m. 1992.g. augustā G._ |
 |
| Vilkaču priede |
| Salacas l.krastā 800 m R no Valtenberģu muižas, pie Vilkaču strauta ietekas aug īpatnējs koks, ko vietējie sauc par Vilkaču priedi. |
|
|
 |
| Silmaču iezis un alas |
| Silmaču iezis - krauja līdz 18 m augsta, noaugusi kokiem, vairākās vietās atsedzas Burtnieku svītas smilšakmeņi, kuri apakšējā daļā ir sarkani. Kraujas lejasgalā no alas iztek avota strauts._ |
 |
| Dzelveskalna atsegumi un alas |
Dzelveskalna atsegums - ap 80 m garš atsegums, Burtnieku svītas smilšakmens.
Dzelveskalna Līkā ala. 16 m gara, platums 3,2 m, augstums 3,7 m, grīdas laukums 20 m2. Dziļumā sašaurinās.
Dzelveskalna_ |
 |
| Skaņaiskalns |
| Ap 12 m augsta, 90 m plata klints. Kopējais kraujas augstums ir 19 m. Visgludākā lielā klints Latvijā, upe to erodējusi līdz hercīnā ģeotektoniskā cikla plaisas virsmai. Atsedzas iesārti, slīpslāņoti,_ |
 |
| Mazsalacas TIC |
|
 |
| Dambjupītes ala |
|
 |
| Ķāvu dižakmens |
|
 |
| Ceipu upurozols |
Apkārtmērs: 7,0 m
Augstums: 18,0 m
Vainaga projekcija: 420 m2
Zaru garums: līdz 14,0 m
|
|
