 |
| Spiģu (Rūcekļa) ala |
|
Nelielā ala Sedas upes labajā krastā izveidojusies Burtnieku svītas smilšakmens klintī. Ieejas platums un augstums ir 2 m, garums- 7,8 m. No tās izplūst Spiģu jeb Rūcošais avots. Pie alas iespējams_ |
 |
| Naukšēnu muiža |
| Pirmās ziņas par Naukšēnu muižu attiecas uz Livonijas ordeņa laikiem ap 1500. gadu, kad šo īpašumu sauca “Schwarzenbrunn” (Melnie avoti) un tas piederēja Jostam Firstenbergam,_ |
 |
| Ķoņu dzirnavas |
| Ķoņu dzirnavās, kas atrodas Ziemeļlatvijas gandrīz pašā attālākajā nostūrī – tikai dažus kilometrus no Igaunijas robežas, saglabājies daudz kas no rakstnieka Kārļa Skalbes pasakā_ |
 |
| Jēču dabas taka |
| Taka ir izveidota, lai iepazīstinātu ar Ziemeļvidzemes reljefa un dabas īpatnībām : drumliniem, sūnu, pārejas tipa un zāļu purviem , Kraujiņu dižakmeni , Garo kalnu u.c. dabas objektiem. Taka_ |
|
|
 |
| Andrecēnu akmens |
| Akmens atrodas lielā meliorētā tīrumā 600m uz ZA no Andrecēnu mājām Naukšēnu pagastā un apmēram 100m uz ZA no neliela mežiņa. Ap 40m uz ziemeļiem no Andrecēnu Velna gultas ir vēl viens_ |
 |
| Naukšēnu Kābele |
| Senlatviešu pilskalns Rūjas upes kreisajā krastā 1km lejpus Naukšēnu muižas. Pilskalns ticis veidots, no pārējās apkārtnes to atdalot ar mākslīgiem grāvjiem un uzbērumiem. 20. gadsimta sešdesmitajos_ |
 |
| Jēču dzirnavas |
| Jēču dzirnavas ir celtas 1878. gadā no neapstrādātiem laukakmeņiem. No Jēču dzirnavām paveras plašs skats uz apkārtni. Redzams drumlinu - ovālu pauguru, kas veidojušies ledus laikmetā_ |
 |
| Piemiņas akmens sarkanā terora upuriem |
|
|
|
 |
| Barona fon Grotes dzimtas kapeņu drupas |
Johann Grote- Naukšēnu muižas pirmais īpašnieks Grotu dzimtas.
Karina fon Grote (1892.-1974.) 1920 gadā.Precējusies ar Ernstu Akselu Eberhardu fon Briggenu. Pēdējā Naukšēnu muižas īpašniece._ |
 |
| Piksāru baznīca |
| Pēc Rūjienas draudzes sadalīšanas Ziemeļu un Dienvidu draudzēs (1881.g.) Naukšēnu muižas īpašnieks atvēlēja zemes gabalu un 5000 rubļu Piksāru baznīcas celšanai. Baznīca ar pārtraukumiem_ |
 |
| Naukšēnu parks |
| Pretī muižas kungu mājai atrodas čalojoša strūklaka un soliņi, uz kuriem atpūsties. Muižas parkā aug reti sastopami koki, tādi kā korķa koks, Sibīrijas baltegle, valriekstu koks, kā arī_ |
 |
| Naukšēnu "Cilvēkmuzejs" |
|
|
