 |
| Akmeņraga bāka |
| 35m augsts sarkans konisks mūra tornis. Celta 1921. Pirms tam esoša baka celta 1885 gadā. Divas bākugunis iedegas reizi 7,5 sekundēs. Bāka ir akmeņraga galvenā rota. Ta ir atvērta apmeklētajiem_ |
 |
| Vērgales muiža |
| Celta 19. gs. kā Ugāles barona Bēra pils vēlā klasicisma - ampīra stilā ar metāla ģerboņa cilni fasādē. Pilī fragmentāri saglabājusies šī perioda interjeru apdare - krāsnis, logailu_ |
 |
| Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīcas pirmsākumi meklējami 16. gs. Pie baznīcas atrodas piemiņas plāksne nelaimīgajiem mīlētājiem vācietim fon Stempelim un latviešu meitenei Annai. No dzīves viņi aizgāja 1912._ |
 |
| Salienas evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
 |
| Pāvilostas Lielais Jūrakmens |
| 100 m no krasta, jūrā viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni (Jūrakmeni), tā augstums virs grunts 3,5 m (ūdenī 1,5 m), apkārtmērs ir 15 m. Šis ir lielākais akmens dzižjūras krastā. |
 |
| Pinnu (Dievekļa) upurakmens |
Ap 300m no šosejas.
Akmens augšpusē izkalts iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Šī ir bijusi kulta vieta laikā no 16. līdz 18. gadsimtam. Viens no spilgtākajiem bļodakmens paraugiem.
Ļoti_ |
 |
| Pavilostas Luterāņu baznīca |
| Baznīca būvēta 1930.gadā. Šeit apskatāma altārglezna ''Kristus Pilāta priekšā''.2008.gadā baznīca izremontēta un gada nogalē iesvētīts jaunais, kokā grieztais_ |
|
|
 |
| Aužuļu dižliepa |
| Trešā resnākā (apkārtmērs — 7,28 m) liepa Latvijā. Ļoti cietusi 2005. gada janvāra orkanā. |
 |
| Ziemupes jūrmala |
| Teritorija veidota vairāku jūrmalas biotopu aizsardzībai. Viena no nedaudzajām un labākajām pelēko kāpu aizsardzības vietām Latvijā. No Eiropas nozīmes biotopiem sastopami - priekškāpas,_ |
 |
| Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca |
Iesākumā baznīca bijusi koka. Tās altāris darināts 1684.gadā. Mūra dievnams uzcelts 1748.gadā. Tā tapusi un varākus gadsimtus pastāvējusi kā Sakas filiālbaznīca.
Citu Kurzemes baznīcu_ |
 |
| Ziemupes muiža |
| Celta 19.gs |
 |
| Vētras priedes |
Apkārtmērs: 1,85 un 1,53 m
Augstums: 9,0 un 7,2 m
Iespējams, divas vislīkākās priedes Latvijā
|
 |
| Skatu tornis |
|
 |
| Pāvilostas Sv. Gara katoļu baznīca |
| Sv. Gara katoļu baznīca ir viena no mazākājām baznīcām Kurzemē būvēta 1999.gadā. Baznīca atrodas pilsētas meža zonā nētālu no ostas un kapiem. |
|
|
 |
| Kadiķu audze |
| Padomju laika robežsardzes karabāzes virsnieka iedvesmas darbs. Skaista, romantiska un īpatneja vieta. Tur valda patīkama smarža un sajūta, itkā atrodies iemests labirintā, kādas pasakas_ |
 |
| Pāvilostas novadpētniecības muzejs |
| 1879. gadā vācu barons Oto Frīdrihs fon Lilienfelds nodibināja ostas pilsētu un nosauca to sava brāļa Kurzemes gubernatora Paula Lilienfelda vārdā – Paulshafen (Pāvilosta), kā arī ielika_ |
 |
| Sakas - Lejas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta ap 1560. g. pie Tebras un Durbes satekas, vietā, kur agrāk atradusies Sakas osta. Pārbūvēta 1743. g. Draudzes kopta un uzmanīta, tā spīdina savu sarkano jumtu. Baznīcas interjeru_ |
 |
| Mindes vējdzirnavas |
|
 |
| Pāvilostas moli |
|
 |
| Mīlestības priede |
|
|
