|
Smiltenes TIC |
|
|
Lazdukalna skatu tornis |
Uzmanību! Objekts ir slēgts apmeklējumam. Paredzēta rekonstrukcija.Uzcelts 1999.gadā vienā no Smiltenes raksturīgākajiem pakalniem - Lazdukalnā. Torņa augstums 21 m, skatu platforma 17 m. No torņa_ |
|
Silvas dendroloģiskais parks |
Lielākais dendroloģiskais parks Vidzemē (15 ha, 234 koku sugas). |
|
Tilts pāri Rungei |
Mūra tilts būvets 1855. gadā, |
|
Strantes vējdzirnavas |
|
|
Kalnamuiža (Smiltenes muiža) |
Smiltenes muižas komplekss atrodas Vidusezera krastā. Šo teritoriju dēvē par Kalnamuižu. Muižas ēkas celtas no 1767.-1771.gadam. Tajā laikā muižas īpašnieks bija Vidzemes ģenerālgubernators_ |
|
Pasaku ozols |
Tiešām, pēc skata pasakains un neliels ozozls, kopā ar palielu laukakmeni, atrodas ceļa malā - turpat pie pagrieziena uz Riņģu saietu namu. |
|
|
|
Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
Baznīca lepni stāv pašā pilsētas centrā. Tā celta 1859.gadā. Vienīgā krusta veidā celtā baznīca Latvijā. Tās logi gotu stilā un iekšpusi rotā izcili vērtīgi kokgriezumi, altārglezna_ |
|
Cērtenes pilskalns |
Cērtenes pilskalns atrodas Cērtenes upītes kreisajā ap 25 m augstajā stāvkrastā. Pilskalns aprakstīts jau 1794.g. un tā plānu zīmējis pazīstamais tā laika kartogrāfs L.A Mellins. 1882.gadā_ |
|
Palsmanes ev.lut. baznīca |
Viena no īpatnējākajām un skaistākajām klasicisma baznīcām Latvijā, kurai ir astoņstūra forma ar zvanu torni vienā malā. Celta 1817.gadā. |
|
Palsmanes muiža |
Celta 1880.gadā. Patreiz muižā darbojas Palsmanes internātskola. Apkārt muižas pilij izvietots pils parks. Parks aizņem 5,3 ha lielu teritoriju. Pirmie stādījumi attiecināmi uz 19.gs. vidu. Skujkoki_ |
|
Bij. Palsmanes pareizticīgo baznīca |
|
|
Aumeisteru muižas parks |
|
|
Cauņu gobas |
|
|
|
|
Smiltenes Romas katoļu baznīca |
Jaunākā baznīcas ēka Smiltenē. Atklāta 2002. gadā piedaloties kardinālam J.Pujātam. |
|
Vecsautiņu avoti |
Valkas rajons, Launkalnes pag. Smiltenes – Gulbenes ceļa labajā pusē, Puju strauta labajā krastā 550 m ZR no Sautiņiem; |
|
Aumeisteru muiža (Serbigal) |
18. gs. otrajā pusē fon Vulfu dzimtai celtā pils, pagarinot būvapjomu, pārbūvēta 19. gs. sākumā. Saglabājušies historisma interjera apdares fragmenti – koka kasešu griesti,_ |
|
Launkalnes muiža |
|
|
Mēru jeb Birzuļu muiža (senāk Mehrhof) |
Tagadējā muižas apbūve veidojusies 19.gs. vidū, bet muižas ansambļa dominantes pils būvniecība romantiskā eklektisma stilā pabeigta 1906.gadā, kad muižas īpašnieks bija J.V.Hēkers._ |
|
Mēru ozols |
Dižozols apskatāms netālu no Mēru muižas pils. Tā apkaŗtmērs ir 5,1m, vainaga projekcija 33x30m. Dabas pētnieki uzskata, ka Mēru dižozols ir kuplākais Baltijā. |
|
Vanderu kalns |
|
|