|
Tukuma Sv.Stefana katoļu baznīca |
Sv. Stefana Romas katoļu baznīca ir pavisam jauna, jo uzcelta tikai 1897. gadā. Tajā apskatāma J. F. Grunes 1840. gadā gleznotā altārglezna “Golgāta”, 18. gadsimta gleznojumi virotņu_ |
|
Tukuma pilsētas vēstures muzejs - Pils tornis |
Pils tornis ir senākā ēka Tukumā. Tā saglabājusies kā fragments no viduslaiku pils, ko ap 1300. gadu būvējis Livonijas ordenis. Pils vairākas reizes postīta un atjaunota, bet beigusi pastāvēt_ |
|
Galerija "Durvis" |
Mākslas galerijā "Durvis" katru mēnesi iespējams apskatīt jaunas bezmaksas izstādes, iegādājami lietišķās mākslas priekšmeti, gleznas un suvenīri piemiņai no Tukuma._ |
|
Degoles vējdzirnavas |
Degoles vējdzirnavas (1857) skatāmas no Tukuma - Jaunpils ceļa. Tās ar vēja spēku darbojušās līdz 1963. gadam un ir vienīgās tik labi saglabājušās neizpostītas vējdzirnavas Tukuma rajonā._ |
|
Kukšu muiža |
Kukšu muiža ir tipiska 18. gadsimta sākuma līdzenuma muiža. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1530. gadā, bet tās nosaukums esot cēlies no brāļu Pētera, Jēkaba un Klāva Kukšu_ |
|
Brizules muižas komplekss |
Muižas dzīvojamā ēka celta 19.gs. beigās, pārbūvēta 20.gs. 20.gados, atrodas neliela senlietu un Brizules skolas vēstures ekspozīcija. Šeit apskatāma kalpu māja, šķūnis, stallis un graudu_ |
|
Pūres evaņģēliski luteriskā baznīca |
Pūres luterāņu baznīca celta 1804. gadā, atjaunota 1858. gadā. Baznīcā kopš 19.gs. saglabājies altāris un kungu sols.Pasāv uzskats, ka baznīca stipri cietusi postījumus laikā, kad šeit_ |
|
|
|
Durbes pils |
Durbes pils ir uzskatāma par vienu no Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm. Tā ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur atjaunots 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma_ |
|
Tukuma Sv.Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca |
Pirmā mūra baznīca datēta ar 1644. gadu, kurai vēlāk – 1788. un 1789. gadā piebūvēts ģērbkambaris. Tā ir viena no vecākajām celtnēm pilsētā. Tagadējo altārgleznu “Kristus_ |
|
Audēju darbnīca |
Audēju darbnīca ir vieta darbīgiem un radošiem cilvēkiem, kur Tautas lietišķās mākslas studijas "Durbe" meistares aicina iepazīt Tukuma novada etnogrāfiskās tradīcijas_ |
|
"Jaunmoku pils" - pils, viesnīca |
Jaunmoku pils (1901) ir jaunākā pils Tukuma pievārtē. Muižas ēku komplekss celts laika posmā no 1901. līdz 1903. gadam pēc izcilā arhitekta Vilhelma Bokslafa metiem kā Rīgas pilsētas galvas_ |
|
Pūres muiža |
Muižas pils celta 17. gadsimtā, pārbūvēta 18. un 19. gadsimtā. Pie muižas atrodas parks ar aptuveni 20 eksotisku koku un krūmu sugām.
Līdzīgi daudzām muižām, arī par Pūres muižu ir vairākas_ |
|
Zentenes muiža |
Viens no spilgtākajiem klasicisma muižu paraugiem Latvijā. Muižas pils celta firstam Līvenam 1850.gadā, tādēļ arī muižas zelmeni grezno Līvenu dzimtas ģērbonis. Kopš 1938. gada muižas_ |
|
Lamiņu muižas pils |
Lamiņu muižas pils celta 1858.gadā. Ēka visgreznāk izskatās no parka puses, kur tai cēlumu piešķir reti sastopamas formas portiks ar sešām kolonnām. Lamiņu centrā saglabājušās senāš celtnes_ |
|
|
|
Brīvības laukums |
Vairāk nekā 600 gadu tas kalpojis par Tirgus laukumu, kur tirgoties sabraukuši laucinieki no tuvākas un tālākas apkārtnes, zvejnieki no jūrmalciemiem un vietējie amatnieki. Tagad laukums_ |
|
Tukuma Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca |
Baznīca uzcelta 1871. gadā. Tās interjers ir krāšņs un neparasts. Baznīcā apskatāmas vairākas 18. -19. gadsimta ikonas, īpaši ievērojama ir 1791. gada ikona “Dievmāte”_ |
|
Tukuma pilskalns |
Tukuma jeb Vilkāju pilskalns atrodas patālu no tagadējā pilsētas centra. Tas tiek datēts ar 12. gadsimtu, un to apdzīvojuši lībieši un kurši. Par to, ka pilskalnā dzīvojuši cilvēki, liecina_ |
|
Vecsātu (Ķīšu) pilskalns |
Vecsātu pilskalns tiek saukts arī par Ķīšu pilskalnu. Tas atrodas mazliet uz ziemeļiem no Sātu baznīcas. Te vietējie iedzīvotāji atraduši saktas, gredzenus un aproces, kuras spriežot pēc formas,_ |
|
Kaives senču ozols |
Resnākais koks Baltijā un arī Austrumeiropā - tā apkārtmērs ir 10,1 metrs. 20.gs. 20.gados zibens nospēris koka galotni, tādēļ ozolam saglabājies vien viens lielāks zars. Kad ozols bija pilnā_ |
|
Zentenes dižīve |
Zentenes muižas priekšā apskatāma Latvijas resnākā īve 2,35 m apkārtmērā. |
|
Lamiņu Sv. Jura Romas katoļu baznīca |
Lamiņu katoļu baznīca ir divas reizes mainījusi savu atrašanāš vietu un nosaukumu. Vispirms tā bija Sēmes baznīca, kura tradās Sēmes muižā apmēram 2,5km no tagadējās baznīcas. Sēmes koka_ |
|