No informācijas stenda:
Āraišu mūra pils celta Livonijas ordeņa laikā un bijusi apdzīvota no 14.-17. gs. Pils aizņem Āraišu ezera pussalas austrumu daļu, bet plašā priekšpils - rietumu daļu. Pili no priekšpils atdala sausais grāvis, ko pret ieeju kādreiz šķērsoja paceļamais tilts.
Līdz 1561. gadam tā pastāvēja kā Livonijas ordeņvalts Āraišu pilsnovada centrs un mestru rezidences - Cēsu pils - saimnieciskas nozīmes palīgpils. Pārdaugavas hercogistes laikā (1561-1629) pils bija Polijas karalim piederošās amata muižas - folvarka centrs.
Arheoloģiskajos izrakumos (1972-1974: 1981-1992) gar pils rietumu sienu atsedza vairāku dzīvojamo un saimniecības ēku paliekas, apkures ierīces, vārtu un paceļamā tilta vietu, kā arī ar sīkiem akmeņiem bruģēta pagalma daļu. Celtnēs izpaužas vācu viduslaiku piļu celtniecības tradīcijas, bet atrastās rotaslietas un lauksaimniecības darbarīki liecina, ka ievērojama pils iemītnieku daļa, t.s. pils ļaudis, bijuši vietējie iedzīvotāji.
Sagatavot izdrukai
6
Ir ko teikt par šo objektu? (1)
