Apraksts
Zemgales priekšpilsētā ir daudz parku un skvēru. Pavisam to ir ap 22 ar kopējo platību 76, 65 ha. Ievērojamākais ir Arkādijas dārzs. Arkādija ir kalnains novads Peloponēsas vidienē, Grieķijas dienvidos. Grieķu mītos stāstīts par Arkādiju, kur dievi bezrūpīgi līksmo un labprāt tiekas ar cilvēkiem - vietējiem aitu ganiem, medniekiem. Teiksmainā Arkādija asociējas ar idillisku ainavu, mierīgu, omulīgu atpūtu un pieticīgiem, laimīgiem cilvēkiem. 18.—19. gs. romantiskajā dzejā, gleznās par Arkādiju dēvē ikvienu gleznainu un idilisku zemes stūrīti. Viena no iecienītākajām pilsētnieku atpūtas vietām jau 18. gs. bija Māras dīķa apkārtne, tā sauktā Altona, kas tika iekārtota 1794.gadā. Tagadējā Arkādijas parka vietā 1852. gadā H.K. Vērmanis ierīkoja dārzu ar dzīvojamo māju un siltumnīcu. No 1886. līdz 1896.gadam dārza īpašnieks bija A. Kleins, kurš tur uzcēla teātri un bumbotavu. Kad dārzs 1896. gadā nonāca pilsētas īpašumā, to pārdēvēja par Torņkalna parku. Pēc 1900.gada parku pēc Rīgas dārzu arhitekta G. Kufalta projekta rekonstruēja – izveidoja Mārupītes gultni, iekārtoja dīķus, ūdenskritumus, uzcēla tiltus, bet 1910.gadā uzcēla restorāna ēku. 1911.gadā to nosauca par Arkādiju. Parka labiekārtošana turpinājās 1926.- 1927. gadā, kad dārzu arhitekts A. Zeidaks veica kārtējo rekonstrukciju un pēc arhitekta P.Kundziņa projekta iekārtoja koncertlaukumu un estrādi.