Ekes konventa un dzīvojamās ēkas komplekss

Ekes konventa ēka celta 1435. gadā, bet tagadējā izskatā pārbūvēta 1594. - 96. g., pēc tam kad 1952. g. Rīgas birģermeistars Niklāvs Eke tur nodibināja atraitņu patversmi. Šai trīsstāvu ēkai, kas ar sānu fasādi pavērsta pret ielu, nav augsto zelmiņu. Divi augšējie stāvi sadalīti nelielās cellēs, kuras apvienoja kopīgs koridors. Pirmajā stāvā atradās lūgšanu telpa, pārsegta ar renesanses laikmetā populāro t. s. spoguļa velvi. Kāpnes novietotas nesimetriski - celtnes stūrī. Fasādei tomēr piemīt stingra ass uzbūve. Pie tam par kompozīcijas centru un ēkas viskrāšņāko elementu kļuva akmenī kalta piemiņas zīme ar cilni "Kristus un grēciniece" ar manierisma stilā veidotu apmali, kas darināta 1618. gadā (iespējams Nirnbergā). Ciļņa dinamiskā kompozīcija veidota smalkās plastiskās formās ar lielu profesionālu māku, liecinot, ka Rīgā parādījušies labākajās 17. gs. Eiropas mākslas tradīcijās ieturēti darbi. Izceļas arī ciļņa apmales augšdaļas un apakšdaļas noformējums. Fasāde ar tajā simetriski izvietotajiem diviem portāliem savu tagadējo risinājumu ieguvusi 1710. g. un 1777.g. pārbūvēs.