Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca

#1 gints — 28.09.2006, 17:11

Līdz 1761.gadam tā kalpojusi luterāņu draudzes vajadzībām. Izrādījās, ka Murovkā pie katoļu koka baznīcas dzīvoja pārsvarā luterāņi, bet Elernē pie luterāņu baznīcas – katoļi. Kad Elernes muiža nonāca katoļticīga muižnieka īpašumā, viņš apmainīja baznīcas: luterāņiem nodeva Murovkas (Sikeles) katoļu koka baznīcu, bet katoļiem Elernes luterāņu mūra baznīcu. Tātad tagadējā Elernes katoļu mūra baznīca ir celta 1650.gadā gotu stilā, ar vienu torni, kuram smaile uzbūvēta 1911.gadā. Baznīca ir vienas jomas celtne. No ārpuses abos sānos baznīcas vienas atbalsta trīs piloņi. Sienas balti krāsotas. Baznīcas griesti mūra velvē, kur skaisti izceļas sarkano ķieģeļu "ribas" (krusta velves). Interjerā atsevišķi manierisma stila kokgriezumu fragmenti, šur tur telpā izkaisītās eņģeļu galviņas un cilnis ar Marijas pasludināšanas sižeta atveidu. Altāri ir trīs, visi darināti kokā. Lielais altāris celts 1878.gadā Svētā Jura godam, ar svētā gleznu virsū. Starp kolonnām zeltītos rāmjos Jaunavas Marijas "Assumpta" glezna. Kreisajos sānos Jaunavas Marijas pasludināšanas godam veltīts altāris ar gleznu. Starp kolonnām Jēzus sirds glezna. Krusta ceļa bildes baznīcā ievietotas no 1879.gada. Labajā pusē koka kancele. Koka dievgalds atdala presbiteriju no dievlūdzēju telpas. Presbiterija kreisajā pusē sakristeja ar diviem logiem, kas piebūvēta vēlāk. Presbiterijā, virs sakristejas durvīm ir liela Vissvētākās Trīsvienības glezna. Kora telpās 9 reģistru ērģeles, kas labotas 1930. un 1938.gadā. Pie ieejas torņa telpā, kreisajā pusē nišā Jaunavas Marijas statuja. Grīdā akmens plāte, kuras apakšpusē iekalts kontrakta teksts par baznīcas apmaiņu ar luterāņiem. Baznīcas tornī divi 20 un 12 pudu smagi zvani, iegādāti 1927.gadā.