Iģenes muiža

Iģenes muiža pirmoreiz dokumentos minēta 1666.gadā. 1745.gadā tā nonāk Aleksandra Brinkena īpašumā. Pils celta 19.gadsimta sākumā, lielākā daļa saimniecības ēku - 19.gadsimta 70.-80.gados, brūzis - 1875.gadā, kalte - 1879.gadā, stallis - 1888.gadā.

"..Apdzīvotā vieta Iģene, uzziņu avotos aprakstīts visai skopi. Pat Latvijas PSR Centrālā valsts vēstures arhīva dokumentu krājumos atrodamas vienīgi ziņas par Iģenes muižas piederību. Interesenti ar tām var iepazīties fonda Nr 6999 apraksta Nr 43 materiālos.
Nav izslēgts, ka Iģenes nosaukums cēlies jau vikingu sirojumu laikos, kad ar vārdu "igen" apzīmēja noslēgtu, aizaugušu vietu.

Dokumentos Iģene pirmoreiz minēta 1666.gadā sastādītā robežlīgumā. No līguma teksta izriet, ka Iģene bijusi iekļauta kāda lielāka zemes īpašuma sastāvā, tāpēc iepriekšējo gadsimtu dokumentos tās vārds atsevišķi nav ticis izdalīts. 17.gadsimtā lielie zemes īpašumi nereti sašķēlās mazākos un sākās daudz robežstrīdu. No viena šāda strīda, kas risinājies 1672.gada rudenī, uzzinām, ka Iģenes un Sārcenes dzimtskungs toreiz bijis Gerhards Torks. Viens no viņa pēctečiem 1745.gada 24.jūnijā Iģeni pārdevis Aleksandram Brinkenam par 45.000 floriniem. Viens florins toreiz bija līdzvērtīgs vienai trešdaļai sudraba dāldera, vai 30 grašiem. Labs meistars pelnīja 18 dālderus jeb 54 florinus mēnesī. Tātad īpašums bijis visai prāvs. Brinkens Iģenē valdīja līdz 1827.gadam.
Līdz ar Iģeni Brinkena aizbildniecībā nonāca arī Vecodres baznīca. Kad tā sabruka, barons pavēlēja uzcelt jaunu.
Jauno koka baznīcu uzcēla Iģenē, divu verstu (mazliet vairāk nekā 2 kilometru) attālumā no vecās. To pabeidza 1757.gadā. ..."