Jaunauces muiža

Zināms, ka 1518.gadā Livonijas ordeņa mestrs Pletenbergs izlēņojis šo novadu kādam Jānim Koskulam no Vidzemes, bet no 1575. līdz 1671.gadam Jaunauce bijusi Kurzemes hercogu Ketleru īpašums. Maiņas ceļā par tās nākošo īpašnieku kļuvis Bernhards Heinrihs fon Haufens, kura atraitnes otrais vīrs Ernsts fon Nolde 1713.gadā pārdevis Jaunauces muižu Fridriham Kazimiram fon Krofam. 1736.gadā to nopircis Johans Ernsts fon Bērs, 1765.gadā Karls fon Rutenburgs, bet 1804.gadā Vecauces un Lielauces īpašnieks Karls fon Mēdems. Viņa znots Ferdinands fon Rops bijis muižas īpašnieks no 1827. līdz 1844.gadam. Pēc viņa pasūtījuma tikusi celta muižas kungu dzīvojamā ēka-pils, kura saglabājusies līdz mūsu dienām. Ferdinanda fon Ropa atraitne 1852.gadā muižu atstājusi mantojumā dēlam Teodoram, kura dēls Karls fon Rops bija pēdējais muižas īpašnieks no 1915. līdz 1920.gada agrārajai reformai. Pils ēka saglabājusi savu veco plānojumu, daļēji saglabājies arī interjers, kas veidots ampīra stilā: ovālā zāle ar gleznojumu zāles kupolā, vairākas ampīra krāsnis un interjera apdare dažās no ēkas telpām. Jaunauces pilij interjeru veidojis arhitekts Maks Aleks fon Rops. 20.gs. 30-tajos gados pils ēkā ierīkota skola Arī šobrīd pils ēkā Jaunauces izvietota deviņgadīgā skola. Saglabājušās arī vairākas 19.gs. pirmajā pusē celtas saimniecības ēkas.

Jaunauces muižas pils ir divstāvu, komfortabla, piemērota dzīvošanai. Kā parādes telpas viesiem tiek piedāvātas ar kolonām rotāts vestibils un kupola zāle, kas iet caur diviem stāviem. Apkārt zālei pie kupola pamatnes antīkās pasaules tēli, nišās barona Ferdinanda fon Ropa laikā bijuši vairāki skaisti no Romas atvesti tēlnieka Forvaldsena marmora krūšutēli. Tauta šo māklu pilī neredzēja, zemniekam nebila iespejams pat ieiet pilī pa galvenajām durvīm. 19gs pils piederēja baronam Ferdinandam fon ropam.Ropu dzimta saistīta ar grāfiem Mēdemiem-pils zālē staigājušas Eiropas skaistākās dāmas Mēdema meitas, kuras iekāroja Napaleons, Taleirons, Aleksandrs I. Dorotejas iespaidā bijis pat Gēte. Rops ir piedalījies vienā no pirmajām ekspedīcijām uz Mohblāna virsotni.Viņa kundze ir pēdējās Kurzemas hercogienes Dorotejas māsīcas meita, kura pēc rakstura un uzvedības bija īsts dižciltības paraugs un kārtība, un spodrības mīestībā- priekšzīme visām namamātēm. Viesus apkalpoja trīs livrejās tērpti sulaiņi.Barona kundze brauca četrjūga karietē ar pavadoni jātnieku. "Jaunaucē jau ilgus gadus bija dzōvojuši inteliģenti, taisnīgi un labestīgi kungi, kuri bija ieaudzinājuši saviem zemniekiem kārtību, uzticību un labus tikumus." Iespējams ka tāpēc 1905. gadā revolūcijā, kad dega pils Lielaucē un Vecaucē, Jaunauces pils palika neskarta. Nav bijis nekādu revolucināru notikumu. Pēc Latvijas 1922. gada zemes reformas Jaunauces muižas zeme tika sdalīta 61 vienībā ( no tām 5 bijušas rentes mājas) ar 1122,39 ha. Centrs ar pili piešķirts pagastam. Muižas pēdējais īpašnieks Joahims Rops saņēma Kļaviņu mājas. Saldus muzejs ir interesants dokoments par to, ka J. Rops 1940. gada 4. februārī no Berlīnes raksta Rīgas Vispārējai Lauksaimniecības bankai un paziņo, ka viņš nav atteicies no Latvijas pavalstniecības un "Kļaviņas" paturēs arī uz priekšu, lūdz viņu svītrot no izceļotāju saraksta.