Jaunavas Marijas (Dievmātes) bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca

Daugavpils Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas katoļu baznīca uzbūvēta 1902. gadā. Baznīcas akustikai piemērotās lielās ērģeles tika uzbūvētas 1909. gadā.
Baznīca ir īstais eklektiskā laikmeta piemineklis. Jaunavas Marijas baznīca ir ķieģeļu celtne ar kaltu akmeņu pamatu. Tā ir 42 m gara un 23,10 m plata celtne. Starp diviem 52 m augstiem torņiem ir augsts zelmenis, kurā ievietota liela Jaunavas Marijas statuja.
Klasicisma ietekme uz baltakmeņu baznīcu nav apšaubāma. Ārējais dekors ir vienkāršs: tektoniskā celtnes masa ir izrotāta tikai ar diviem pīlāru pāriem un doriskā stila puskolonnām. Pie baroka elementiem var piešķirt tikai tievus torņus. Ar vislielāko savdabīgumu atšķiras austrumu fasāde ar masīvu apsīdu, nosegtu ar Latgalei retu kupolu.
Baznīcā ir četri altāri: galvenais Jaunavas Marijas Bezvainīgas Ieņemšanas, Jēzus Sirds, Sv. Stanislavā Kostki / Sv. Kazimira un Jaunavas Marijas paradīšanās Lurda altāris. Galvenais altāris ir pakavveidīgs un antīkam altārim līdzīgs. Tā malas izvirzītas uz priekšu un izrotātas ar kolonnu pāriem, starp kuriem atrodas miera un pašcieņas piepildītas alegoriskās figūras. Virs altāra atrodas slaveno spāņu mākslinieka Bartolome Estebana Muriļjo (1618.-1682.) gleznas “Bezvainīgā Ieņemšana” kopija (gleznas oriģināls atrodas Ermitažā Sankt-Peterburgā) . Kolonnu korinfu kapiteļi tur sarežģītu baroka stila frontonu. Baznīcas griezti ir velvēti, velves balstās uz diviem pīlāri pāriem, kas baznīcu sadala trīs navās.
1909. gadā poļu ērģeļu celtnieks Ādolfs Homans baznīcā iestādīja lielas ērģeles ar divām manuālām un 28 reģistriem. Šīs mūzikas instruments ir piešķirts pie Latvijas vēsturisko ērģeļu kategorijas, bet firma “Melodija” 1986. gadā ierakstīja disku ar to skaņām.