Kārsavas Sirdsskaidrās Eufrosinijas pareizticīgo baznīca

Kārsavas draudze dibināta 1911. gadā gan misijas nolūkos, gan arī savas tālās atrašanās vietas dēļ, jo tuvākās pareizticīgo baznīcas Kārsavas apkārtnē bija Mērdzenes (tagad Pudinava) baznīca (11 km), Goliševas – 23 km un Korovkas – 24 km. Draudzi dibināja latviešu misionārs mācītājs Pēteris Liepiņš un vietējais advokāts G. Timjānis.

Jaundibinātajā draudzē iekļāvās arī daļa Mērdzenes baznīcas locekļu, Kārsavas un Gauru pagasta pareizticīgie, kopskaitā līdz 1500 cilvēku. 1911. gadā Kārsavas draudzes skolā ierīkoja pagaidu dievnamu un uzbūvēja altāri. Jaunas baznīcas celtniecībai jau 1910. gadā nodibināja komiteju, ko vadīja G. Timjānis. Komiteja nodarbojās ar nepieciešamo līdzekļu vākšanu Krievijā, pusotra gada laikā tika savākti 25 tūkstoši rubļu, bez tam valsts kase piešķīra 15 tūkstošus rubļu. Par šiem līdzekļiem 1912. gadā uz atsavinātās Mālnavas muižas zemes (2 ha) uzbūvēja draudzes mājas mācītājam un psalmotājam.

1917.-1918. gadā Kārsavas draudzes mācītājs A. Vīckops pārveidoja mācītāja māju baznīcas (14 x 8 3 m) vajadzībām un iesvētīja to par godu sv. Polockas Eufrosīnijai. 1932.-1938. gadā ar mācītāja D. Zaharova un draudzes padomes gādību tika pārbūvēts baznīcas zvanu tornis un kupols, virs altāra uzstādīts krusts, dievnams apšūts ar dēļiem un nokrāsots, tam visapkārt uzbūvēts žogs un iestādīti kociņi.

Draudzei piederēja 4 ha zemes. 1938. gada 1. janvārī draudzes locekļu skaits bija 1705, no tiem 30 latvieši, draudzes teritorijā atradās Kārsavas ģimnāzija un četras pamatskolas, kur mācījās 338 pareizticīgie bērni un apguva. 40 nedēļu ticības mācības kursu.