Kaupo kapa uzkalniņš

 Kaupo, šis vārds apvīts leģendām, minējumiem, tas cildināts, nievāts un pelts. Livonijas Indriķa hronikā Kaupo apzīmēts ar titulu "quasi rex et senior Lyvonum de Thoreida" t.i., visu Turaidas lībiešu (līvu) valdnieks.

 Kaupo baudīja savā zemē cieņu, viņa pils iekarošana nozīmēja arī visa Turaidas novada pakļaušanu. Kaupo kļuva arī uzticams kristietis (tā apgalvo hronika).Viņš 1203.gadā bijis Romā pie pāvesta Innocenta III un saņēmis no tā augstmaņiem un dižciltīgajiem domātu dāvanu - 100 zelta monētas… un nodevis savas zemes katoļu baznīcas aizsardzībā. Kaupo pavadonis brālis Teodoriks saņēma Bībeles rokrakstu, t.s. pāvesta Gregora bībeli, ko vajadzēja nodot Livonijas bīskapam. Šī bībele glabājusies Rīgas Doma baznīcā līdz pat 1501.gadam, kad bibliotēka gāja bojā, un dēvēta par Kaupo bībeli.

  Pretrunīga ir Kaupo rīcība un personība:
      "...nodeva Kaupo, kas bija karaspēka vadonis, pusi; jo viņš pēc atgriešanās no Romas bij kļuvis ļoti ticīgs un lībiešu vajāšanas dēļ bij atbēdzis pilsētā un palika kopā ar kristiešiem gandrīz visu to gadu. Un Kaupo gāja ar savu karaspēku uz savu pili, kurā bija viņa radi un draugi, līdz šim pagāni... Vai Kaupo bija pārsteidzis un pārliecinājis Romā redzētais, vai arī viņu saniknoja savējo nepakļaušanās savam Ķēniņam?

      "Jo pēc daudzu nonāvēšanas viņi bija nodarījuši daudz ļaunuma Kaupo, kas, viņus atstājis, cīnījās vienmēr kopā ar kristīgiem, viņi bija nopostījuši ar uguni visus tā īpašumus, laukus novākuši, bišu kokus salauzuši, bez tam ļoti daudz karu pret rīdziniekiem bija veduši."(Indriķa Livonijas hronika).

      "Maga magamus!"(tu atpūtīsies šeit uz mūžu) - reiz šos vārdus Turaidas līvi sacīja igauņiem, bet 1217.gada 21.septembrī   (minēts arī 22. un 24.sept.) krustnešu karagājienā pie Viljandi igauņi tos varēja teikt šķēpu caurdurtajam Kaupo. Mirstot viņš savus īpašumus esot novēlējis kristīgajai baznīcai.

      Kurš kaujas laukā dzirdēja šos vārdus? Vai tādi vispār izskanēja - tie ir tikpat ticami, cik neticami - laikā, kad ordenis ik pa brīdim strīdējās ar arhibīskapu - par zemēm, par laicīgo mantu. Kaupo līķis esot sadedzināts un pelni apbedīti Kubeselē. Vai baznīcā? Vietējie iedzīvotāji 19.gs. pētniekiem par Kaupo kapa vietu saukuši mākslīgu 10x6 m lielu pauguriņu pie Runtiņu upītes, kas tek gar Krimuldas baznīcu un mācītājmuižu. Tas fiksēts arī Tērbatas universitātes vēstures profesora Fr.Krūzes grāmatā "Necrolivonica", kas 1842.gadā iznāca Leipcigā. Fr.Krūze cara valdības uzdevumā inspicēja Baltijas guberņu arheoloģiskos pieminekļus. Dr.hist. J.Apals raksta: "Profesora Fr.Krūzes brauciens notika lielā steigā 6.jūnijā (1839.gadā) apmeklēja Krimuldas baznīcu un mācītājmāju, raka kapu uzkalniņus un vāca senlietas. Tajā pašā dienā viņš esot licis atvērt arī tā saucamo Kaupo kapu, kas atradies pie Krimuldas mācītājmājas. Uzkalniņā 5 pēdu dziļumā esot atklājies ar oglēm un pelniem jaukts trūdzemes slānis; ne ieroči, ne rotaslietas tur neesot atrastas."

      Indriķa Livonijas hronikā Kaupo nāve attēlota šādi: "Bet Kaupo, kam ar šķēpu bij caurdurti abi sāni, ticīgi atcerējās tā Kunga ciešanas un, kad bija pieņēmis tā Kunga miesas sakramentu, sirsnīgā kristīgās reliģijas atzīšanā izlaida garu, sadalījis pirms tam visus savus īpašumus Livonijā ierīkotām baznīcām. Un sēroja par viņu kā grāfs Alberts, tā abats un visi, kas bija kopā ar viņiem. Un viņa miesu sadedzināja, un kaulus aiznesa uz Livoniju un apglabāja Kubeselē". (Kristīgā ticība neatzina mirušo sadedzināšanu; šeit būs rīkojušies pēc kādas vecas paražas vai arī lai atdalītu kaulus no miesas priekš pārvešanas dzimtenē- hronikas komentārs.)

Kino režisors Pēteris Krilovs:"Šodien interesanta ir subjektīvā un objektīvā nesakritība. Šīs nesakritības traģēdija. Ir jāatšķir kristietība kā ideja un kristietība kā politika. Kaupo to spēja. Protams, viņš šaubījās, bet tomēr - izvēlējās. Kristietībā ietvertais grēka jēdziens, Dieva sods bija jauna ideja. Arī Eiropai. Kaupo pieņēma kristietību kā ideju un taisīja politiku, jo jutās gudrāks un spēcīgāks par citiem".

      Kaupo iestājas par savu tautu ar tai svešiem līdzekļiem. Viņš ir varens valdnieks, mīlošs tēvs un vīrs, bet politika izķēmo viņa domu, un Kaupo piemeklē traģisks liktenis - līvu ķēniņš mirst, tuvo cilvēku nesaprasts un nīsts.

      2001.gada septembrī uzkalniņā atklāta piemiņas zīme līvu valdniekam Kaupo, to veidojusi Krimuldas tēlniece Gaida Grundberga