Likteņdārzs

Ar visas Latvijas tautas atbalstu uz salas Koknesē top Likteņdārzs. Nav dienas, kad to neapmeklētu cilvēki no visdažādākajām Latvijas vietām. Pavasarī, vasarā un pat vēlā rudenī - arī talcinieki. Iemesli, kāpēc cilvēki grib iesaistīties, katram ir savi, tomēr viņus visus vieno viena lieta - vēlme ar savu darbu palīdzēt tapt kaut kam, kas viņiem ir svarīgs.

Vienlaikus ar plašo interesi un visdažādākajiem palīdzības veidiem, loģiski arī rodas jautājums - kas īsti ir Likteņdārzs? Pēc būtības jau katram cilvēkam pašam ir sava atbilde uz šo jautājumu, un tāda tā vienmēr paliks. Visvairāk Latvijas informācijas telpā izskanējusi atbilde ir -  tā ir piemiņas vieta visiem tiem cilvēkiem, kas zuduši Latvijai 20.  gadsimtā - tiem, kas cietuši no totalitārajiem režīmiem, tiem, kas bijuši spiesti doties trimdā, tiem, kas cietuši savu politisko uzskatu vai radurakstu dēļ. Gandrīz katrā ģimenē Latvijā ir kāds cietušais vai bojāgājušais. Mēs kā tauta pēdējos simts gados esam zaudējusi vairāk nekā 600 000 cilvēku. Kamēr Latvijai līdzīgās valstīs iedzīvotāju skaits ir dubultojies, mums tas ir radikāli samazinājies.
Tomēr Likteņdārzs ir kas daudz vairāk - tā ir vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Gan cilvēka, gan valsts. Satiekas, lai dotu mierinājumu pagātnei, spēku šodienai un iedvesmotu piepildīt savus sapņus nākotnē. Latvijas vēsture ir traģisku faktu caurvīta. Tā dod iespēju skumt, sērot un attaisnoties. Mēs nevaram mainīt faktus, bet var mainīt veidu, kā uz tiem skatās.  Viss, kas mūs neiznīcina, padara mūs stiprākus. Pieminot daudzo latviešu traģiskos likteņus, ir vērts apzināties, ka vēsturei ir jākļūst par mūsu spēka avotu, jo cietušo vēlme noteikti būtu - lai viņu skarbais liktenis dod spēku nākamajām paaudzēm. Tādā veidā Likteņdārzs iezīmē arī šī kvalitatīvi jaunā skatījuma uz vēsturi rašanos Latvijas sabiedrībā. Mūsu vēsture ir viss, kas mums kā tautai pieder , tāpēc - jo vairāk spēka no tās gūsim, jo gaišāka būs Latvijas nākotne.

Lai gūtu spēku, vispirms ir jāizprot, jāpiedod un jānonāk saskaņā un mierā ar sevi, savu pagātni un apkārtējo pasauli. Tāpēc arī dārzs tiek veidots kā japāņu dārzs. Iespējams, ka otrs aktuālākais jautājums pēc jautājuma „kas ir Likteņdārzs?”, ir „kāpēc tieši japāņu dārzs?”. Iemesls ir ļoti vienkāršs. Garīgumam nav nedz nacionalitātes, nedz robežu, bet vietai ir jārada noteiktas izjūtas un iespējamās pārmaiņas cilvēka garīgajās dimensijās. Tāds ir pamatmērķis, un, lai to sasniegtu, tiek izmantots pats labākais pasaulē pieejamais un atbilstošais līdzeklis - cilvēku roku veidots dārzs.  Pateicoties tam, ka dārzs būs sadalīts vairākās atsevišķās daļās - „Miers”, „Šaubas”, „Lūgšana”, „Solījums”, „Mierinājums”, „Apgaismība”, „Vēlme”- katram būs iespēja rast tās izjūtas, ko katrs meklē. Un tas ir pats svarīgākais.
 
Dārzam sasniedzot savu mērķi, tas būs ne tikai piemineklis mūsu pagātnei, bet arī savā ziņā piemineklis nākotnei. Mēs dzīvojam laikā, kad apkārt daudz kas brūk un izzūd, taču vienlaikus kaut kas rodas un dzimst. Un tikpat labi tā var būt arī jaunā Latvija - ar citu skatījumu uz sevi un ar jaunām vērtībām, savstarpējām attiecībām un nākotnes mērķiem. Zīmīgi, ka tajā pašā laikā kādā Daugavas salā jauni un sirmi, bagāti un ne tik bagāti ziedo savu laiku un darbu, lai radītu Latvijas Likteņdārzu. Citi savukārt ziedo naudu, lai palīdzētu tiem, kas vēlas strādāt. Tomēr ne jau nauda un ieguldītais darbs būs tas, kas noteiks to, kas ir Likteņdārzs. To noteiks to cilvēku domas un sajūtas, kas pa to staigās. Tāpēc ikviens var piedalīties Likteņdārza tapšanā, ne tikai strādājot vai ziedojot naudu, bet arī vienkārši aizbraucot uz šo salu, apsēžoties Daugavas krastā un vērojot, kā upe lēnām un neapstādināmi plūst pretim savam mērķim.
 
Likteņdārzs top kā cerība nākotnei - dārzs mierinājumam un mūsu tautas spēka apliecinājumam. Mums katram ir iespēja būt tā daļai, un tikai kopā mēs varam šo dārzu radīt kā dāvanu savai Latvijai 100 gadu dzimšanas dienā - piedalies!