Apraksts
Vairākums vēstures avotu min, ka pils celtniecība sākusies ordeņa mestra Eberharda fon Zeines laikā ap 1253. gadu,bet turpinājās mestra Burharda Hornhūzena laikā. Pils bija paredzēta kā ordeņa fogta (tiesneša) rezidence un kā tāda minēta 1312. gadā. Pils paplašināta 1334. gadā,kad valda mestrs Munheimas Eberhards. Fogti bija pakļauti Kuldīgas komturam un līdz ar Kandavu pārvaldīja Sabiles un Talsu novadus,kuru fogtiem bija šaurākas pārvaldes tiesības. Fogti pārraudzīja nodevu vākšanu,sprieda tiesu un veica citus pārvaldes uzdevumus. Livonijas ordeņa valdīšanas laikā Kandavas pilī nomainījušies 17 fogti,kuru uzvārdi minēti grāmatā "Talsu novads" (izdota Rīgā,1935-1937). Kandavas novadam bija sevišķa nodeva - medus,jo apkārtne bija bagāta ar biškokiem,kādēļ katru gadu Kuldīgas konventa mūkiem bija jādod 3 birkavi (491 kg) medus.
Grūti spriest,kāda īsti izskatījusies ordeņa pils,jo no 1794. gada zīmētā J.K.Broces akvareļa uz mums raugās tikai pils drupas. Nozīmīgākais pētījums par Kandavas pili pieder Kārlim fon Lēvisam of Menāram,kurš 1903. gadā savus secinājumus publicēja grāmatā "Kandavas pilskalns un ordeņa fogteja Kurzemē" ("Der heidnische Burgberg und die Ordensvogtei Kandau in Kurland"). Te publicēts arī pils plāns,uz esošo drupu bāzes mēģinot attēlot pils izkārtojumu. Visi pārējie pils aprakstu veidotāji,ceļvežu autori atsaukušies uz minētajiem pētījumiem.
Zemesrags,uz kura pils atrodas,ir līdzīgs tam,uz kura bijusi kuršu pils. Abu piļu vietu izvēli noteicis augstums,kas ļāva tālu pārredzēt apkārtni. Pilsdrupu paliekas izvietotas virs stāvām nogāzēm. Pilskalnu aptvēra aizsardzības mūris. Ziemeļu pusē apvidus ir nolaidenāks,un tur atradusies ieeja pilī. Atsevišķas mūru un pamatu paliekas ļauj spriest,ka fogteja bijusi 34.2 X 31.5 m liela taisnstūra celtne ar 1.8 m bieziem mūriem uz 2 m platiem pamatiem. Te atradusies arī kapela - pils baznīciņa; konstatētas kāpņu telpas paliekas.
Labi saglabājies ir tornis,kas atrodas 28 m attālumā no fogtejas austrumu mūra. Tā ir gandrīz kvadrātveida celtne ar 2 stāviem un gandrīz 2 m bieziem mūriem. Tautā to sauc par Pulvertorni, bet nosaukums radies hercoga Jēkaba laikā, kad te glabāja šaujampulveri. Atrašanās zemā vieta noliedz domu, ka tas varētu būt novērošanas tornis vai priekšpils nocietinājums. Vairāki vēsturnieki pieņem, ka te atradies akas namiņš,jo nogāzē viegli sasniedzams gruntsūdens. Torni ar fogteju savienojis ap 12 m garš tilts uz viena balsta. Ir nostāsti par apakšzemes ejām un pagrabiem, kuros vēl gadsimta sākumā vīri atraduši vīna pudeles ar vairāku simtu gadu vecu vīnu.
Sagatavot izdrukai
1
Ir ko teikt par šo objektu? (1)
