Lustes muižas pils mūri

Pils ēka celta 1775. gadā un ir ģeometriska centrālbūve, kurai par paraugu ņemtas 18. gs. franču ietekmē būvētās muižnieku izpriecu pilis. Pils celta divos stāvos ar spēcīgu jumta dzegu. Ēkas centrālo rizalītu noslēdz tāda paša platuma jumta izbūve ar trīsstūra zelmiņiem. Virs dzegas ēkai visos četros stūros izbūvēti nelieli tornīši ar piramīdas jumtu. Muižas pils ir vēlīnā baroka un klasicisma stilu piemērs. Šobrīd ēka ir viens no Latvijas apdraudētākajiem kultūrvēsturiski nozīmīgajiem objektiem. (K.Veinberga, J.Zviedrāns)
    Projekta autors – dāņu cilmes arhitekts Severīns Jensens. Pilij īpatna skursteņu sistēma- visu pils krāšņu dūmvadi bēniņos ar arkām savienoti vienā dūmenī. Pils fasādē telpiski greznojumi, uz pārējām trim ārsienām tie uzgleznoti radot ilūziju. Ap pili bija siltumnīcas (to būvi pabeidza 1777. g.) un plaši iežogojumi zvēriem, parks ar ēnainiem laukumiem, tempļi, tilti, ķīniešu māja, apgrieztu koku stādījumi, ozolu parks. 1780. gadā Vecpienavu par godu Prūsijas kroņprinča Frīdriha Vilhelma apciemojuma pārdēvēja par Fridrihlusti, drīz vien to nomainīja saīsinātais Lustes pils vārds. 

Bijušie īpašnieki:

• 1550. gadā Vācijā dzimušais Johans Rīvijs atstāja Rīgu nekārtīgas dzīves dēļ un vēlāk darbojās par Dobeles mācītāju.
• 1570. gadā hercogs viņam piešķira Vecpienavu ar diviem zemniekiem Tīkliņu un Aņģi.
• Pēc J.Rīvija nāves viņa dēls Frīdrihs 1738. gadā atdeva muižiņu savam svainim K. Bīronam.
• 1775. gadā sākās Vecpienavas vēstures trešais periods. Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris Bīrons sāka celt pēdējo grezno hercogistes pili.
• 20 gadsimta sākumā pils apkārtne bija jau stipri nolaista. To vēl 1910-1912. g. sakopa profesors Paulis Lejiņš, vadot šeit Jelgavas zemkopības skolas audzēkņu praksi. Pāris gados apkārtnes lauki kļuva par paraugsaimniecību.
• Posmā starp abiem pasaules kariem pils piederēja Džukstes-Sīpeles piensaimnieku biedrībai, te iekārtoja pienotavu, tomēr saudzīgi saglabājot visu vērtīgo pilī.
• 1936.gadā pie pils piestiprināta goda plāksne J. Rīvijam, atzīmējot viņa darba izdošanas 350 gadus.
• Otrā pasaules kara cīņās pils cieta maz, pēc kara to apdzīvoja.
• 1950. gados pils kamīnus, kāpnes, iekšējo apdari un visu vērtīgo partijas funkcionāru vadībā izlaupīja, pametot pili. Pamestas celtnes tiek izlaupītas un nopostītas, kā to var redzēt Lustes pilī šodien.