Madlienas evaņģēliski luteriskā baznīca

Pieminekļu valde 1932. gadā, respektējot baznīcas vecumu, to iekļāva aizsargājamo pieminekļlu sarakstā. Dzirdot Madlienas baznīcas vārdu, jāatceras Aspazijas luga "Madlienas baznīcas torņa cēlāji". šajā lugā Aspazija izmantojusi teiku par šīs baznīcas torņa celšanu. Teika stāsta, ka ar baznīcas torņa celšanu neveicies: cik pa dienu uzcelts,tik pa nakti paša nelabā nojaukts. Tā tas turpinājies ilgāku laiku, līdz beidzot baznīcas mūks ieteicis iemūrēt tornī dzīvu jaunavu. Tā arī izdarījuši. Madlienas novada dzimtkunga dēls gribējis precēt kādu vienkāršu lībiešu jaunavu Madeli, tam pretojošies viņa vecāki. Lai tiktu vaļā no savas nākošās vedeklas - vienkāršās lībiešu meitenes - vīra māte sarīkojusi viesības. Tur viņai pakalpīgais mūks pielējis Madeles vīnā miega zāles. Aizmigusī jaunava aizvesta uz baznīcu un iemērēta sienas dobumā pret altāru. Nu baznīcas celšanas darbs sekmējies, un Dievnams drīz vien bijis gatavs. Bet līgavainis - Madlienas dzimtkunga dēls Munadoks atbrīvo savu mīļoto līgavu, un, pirms viņi aiziet, viņi aizmūrē izplēsto robu altāra sienā, lai kristītie nezinātu, ka Madele ir atstājusi baznīcas mūri.