Popes evaņģēliski luteriskā baznīca

Celta 1771. gadā.
Nav skaidru ziņu par kādas kulta celtnes pastāvēšanu pirms 1771. gada, taču jādomā, ka tāda noteikti bijusi. Kaut vai tāpēc, ka baronu Bēru priekšteči šeit sākuši saimniekot viduslaikos, tas ir, 16. gadsimtā, un vācieši jau nu bez baznīcas nevarēja iztikt. Tas gan ir skaidrs, ka tagadējai baznīcai akmeņus vēla un augšā cēla Popes zemnieki.
Ap 1720. gadu pie muižas ir pildrežģu baznīca, kura 1771. gadā vai nu pēc ugusgrēka vai tāpēc, ka palikusi par mazu, pēc baroneses Luīzes Šarlotes fon Bērs pavēles pārbūvēta un ieguvusi tagadējo izskatu. Celtniecības darbi pabeigti 1786. gadā un baznīca iesvētīta. 1879. gadā pilnīgi pārbūvētas baznīcas iekštelpas.

• Baznīcai ir 3 daļas: Sakristeja, baznīca un tornis.
• Baznīcai nav greznu iekārtu. Baznīcā ir kancele, altāris, ērģeles.
• Tornis - četrstūrains, smails barokāls. Jumts tornim koka ar darvotu skaidu segumu. Torņa galā metāla krusts.
• Tornī ir pulkstenis, kurš vairs nedarbojas.
• Jumta konstrukcijas no koka segtas ar kārniņiem, zem kuriem skaidu segums. Zem parastā jumta vēl ir otrs lēzens dēļu jumts.
• Portāls barokals ar ķieģeļu un smilšakmens apdari. Augšā divi ģērboņi: vienā - lācis, otrā - mednieka rags. Tie ir Bēru dzimtas ģērboņi.
• Durvis 18. gs. - barokālas.
• Baznīca būvēta jauno laiku gotiskajā stilā.
• Baznīcai jaukta mūra sienas.
• Grīda ir no ķieģeļiem un četrstūra māla plāksnēm. Ķieģeļi vesti no Vācijas.
• Griesti ir koka un apmesti.
• Baznīcai ir ģērbkambaris un zem tā pagrabs
• Logu ailas ar pusaplīgu arku. Stiklojums koka un svina ietverēs. Logos krāsainas mozaīkas.
• Altāris un kancele ir no ozolkoka gotiskā stilā.
• Baznīcas altārglezna gleznota Minhenē.
• Baznīcā atrodas ērģeles ar II reģistriem, atzītas par ļoti kvalitatīvām. Ērģeles 1898. gadā uzbūvētas Volkera darbnīcā.
• Mākslas darbi ir arī lustras.
• Draudzē saglabājušās Bēru dzimtas sudrablietas.
• Jau 1932. gadā Popes baznīca iekļauta valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
• Baznīcas vērtību saglabāšanā daudz darījuši draudzes locekļi, sevišķi draudzes mantzinis Oskars Zobs, kurš pēckara gados neskartu saglabāja Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai veidoto marmora plāksni.
• Oskars Zobs savā mājas darbnīciņā izēvelēja 14000 dēlīšus baznīcas torņa jumta segumam. 1987. gada rudenī baznīcas jumta segums tika nomainīts.
• Pie baznīcas novietotas kapu plāksnes, kas pārnestas no Baronu kapiem, ko padomju laikā nojauca, atstājot tikai vārtu veidojumu.